„Parasti traumām savlaicīgi negatavojas, taču, ja cilvēks ir aktīvs ziemas sporta veidu baudītājs, jāparūpējas, lai mājas aptieciņā būtu pirmās nepieciešamības līdzekļi negaidītām traumām. Ar šiem līdzekļiem der nodrošināties arī citiem, jo nelielas sadzīviskas traumas ziemā uz ielas var gadīties katram," norāda Laila Šace.
Ja gadās pakrist uz slidenas ietves vai sportojot sasisties, bet nav lūzuma, vispirms vajadzētu sāpošo vietu attīrīt un uzlikt ledus vai citu atvēsinošu kompresi. Pēc tam var lietot aptiekās pieejamos bezrecepšu pretsāpju un pretiekaisuma gēlus ar atvēsinošu efektu. Tie ir paredzēti ārīgai lietošanai – gēli noņem tūsku, zilumus un novērš iekaisumus. Tos nedrīkst lietot, ja ir vaļēja brūce – tādā gadījumā jālieto dzīšanu veicinoši līdzekļi, taču ieteicams arī konsultēties ar farmaceitu, jo katrs gadījums atšķiras.
Lai novērstu pietūkuma rašanos, var lietot arī aukstuma aerosolus. Jāņem gan vērā, ka tie ir efektīvi tikai tad, ja aerosolus lieto nekavējoties. Vēl aptiekās iespējams iegādāties arī pretsāpju plāksterus, kurus pielīmē sāpošajā vietā, un tie darbojas visas dienas garumā. Šādi plāksteri gan nav piemēroti sporta traumām. Ja ir neliels sasitums vai sastiepums, tad nekādā gadījumā nevajadzētu lietot sildošus gēlus un krēmus, jo tie tikai paplašina iekaisumu. Bet sastiepuma gadījumā, lai fiksētu traumēto vietu, kustību ierobežošanai var izmantot arī elastīgo saiti.
Atkarībā no traumas sarežģītības, sasitums var pāriet nedēļas laikā, bet sastieptas saites sekas ārstējamas ilgākā laika periodā. Tomēr „Ģimenes aptieku" farmaceite neiesaka nodarboties ar pašārstēšanos un rīkoties atkarībā no situācijas – ja, lietojot gēlus un saites, labāk nepaliek, noteikti jāvēršas pie ārsta.
Mazākajiem bērniem ziemas prieki ir ne tikai sporta aktivitātes, bet arī sniegavīru velšana un sniega cietokšņu būvēšana, tādēļ vecākiem jāuzmana, lai bērni nespēlētos slapjām kājām un rokām un lai nerastos apsaldējumi. Lai izvairītos no tā, farmaceite iesaka arī rūdīties un stiprināt imunitāti: ēst ķiplokus vai ķiplokmaizes, augļus ar C vitamīnu, dzert tējas. Savukārt, dodoties ārā, ģērbties atbilstoši laika apstākļiem – lai nav par karstu vai par aukstu. Ja, pārnākot mājās, bērns ir nosalis, viņam jādod dzert karstu tēju vai jāizkarsē kājas karstā vannā.
Laila Šace brīdina - ja bērns pārāk ilgi uzturas ārā, pastāv draudi gūt apsaldējumus. Tos var iegūt ne tikai tad, kad gaisa temperatūra ir zem nulles, bet arī tad, ja ir mitrs un vējains laiks – tad ķermeņa siltuma zudums ir intensīvāks. Apsaldējumu rašanos veicina arī asinsrites traucējumi, piemēram, apģērbs un apavi, kas spiež.
Visbiežāk apsaldējumam pakļauti kāju un roku pirksti, seja un ausis. Aukstuma iedarbībā asinsvadi sašaurinās, līdz ar to tiek traucēta audu asins apgāde. Ar laiku asinsvados izveidojas trombi, asinsrite apsaldētajā apvidū kļūst neiespējama, un cietušie audi iet bojā.
Šī parādība attīstās arī tad, kad aukstuma iedarbība jau beigusies, tāpēc par apsaldējuma smaguma un plašuma pakāpi var spriest tikai pēc vairākām dienām. Zemas temperatūras iedarbībā apsaldētā vieta kļūst bāla, cietušais jūt dedzinošas vai durstošas sāpes, kas vēlāk pāriet, jo aukstums izraisa jušanas traucējumus. Pārmaiņas audos vērojamas tikai pēc tam, kad apsaldētā ķermeņa daļa ir sasildīta.
Gūstot apsaldējumu, noteikti jāvēršas pēc ārsta palīdzības, taču, ja ārsts nav pieejams, pirmā palīdzība viegla apsaldējuma gadījumā ir konkrēto ķermeņa daļu lēni sasildīt. Ja apsaldēta roka vai kāja, to var iegremdēt remdenā ūdenī, tam pakāpeniski pielejot siltāku līdz tā temperatūra sasniedz 40°. Asinsrites uzlabošanai apsaldēto vietu ūdenī viegli masē.
Ja apsaldēto vietu nevar iegremdēt ūdenī, to masē ar tīru, nomazgātu roku vai vati, kas samērcēta 40—70° spirta šķīdumā vai degvīnā. Pēc tam apsaldēto ķermeņa daļu pārsien un silti nosedz. Ja izveidojušies pūšļi, tos nekādā gadījumā nedrīkst masēt, pārdurt vai pārgriezt. Nekādā gadījumā apsaldēto ķermeņa daļu nedrīkst sildīt pie uguns vai kāda karsta priekšmeta (jušanas traucējumu dēļ var rasties apdegums), nedz arī berzēt ar sniegu (var ievainot ādu).
Laila Šace norāda, ka nekādā gadījumā lielā aukstumā nevajadzētu lietot alkoholu, jo tad cilvēks ir sasilis un nejūt aukstumu, kas var beigties letāli. Savukārt iedzīvotājiem, kuri dodas sportot ārpus Latvijas, „Ģimenes aptieku" farmaceite iesaka neaizmirst aptieciņas pamatlietas – pretsāpju līdzekļus, plāksterus, ibuprofēnus, pretiekaisuma gēlus un citus, jo bieži vien ārzemēs bezrecepšu medikamenti nopērkami ar recepti, turklāt cenu starpība var būt ievērojama.