Kā atzina lielākā daļa SKDS aptaujas dalībnieku, frizētavu, skaistumkopšanas salonu un solāriju apmeklējums ir sava veida rituāls, no kura gūt baudu un pozitīvas emocijas, tādēļ svarīga ir salona atmosfēra un detaļas, kas to veido. 51% respondentu (gan sievietes, gan vīrieši) uzsvēra mūzikas nozīmi salona kopējās noskaņas veidošanā, kas klientiem palīdz aizmirst ikdienu un atslābināties.
36% respondentu norāda, ka, skanot mūzikai, viņi daudz labāk var izbaudīt procedūras. 25% aptaujas dalīniekiem patīkama mūzika rada vēlmi salonā iegriezties biežāk un pavadīt tur ilgāku laiku. Tas nozīmē, ka piemērotai mūzikai ir tieša ietekme uz biznesa attīstību, jo tā palīdz salonam palielināt apmeklētāju skaitu un līdz ar to arī kopējos ieņēmumus. Apmeklētāji atzīst, ka dažkārt mūzika pat palīdz pieņemt lēmumu par konkrētu matu griezumu vai procedūru.
„Ikdienā mūsu salonā skan radio SWH, jo šī radio stacija piedāvā klausītājiem dažādu mūziku ar interesantiem tematiem un diskusijām. Bieži vien radio apspriestie temati kļūst par mūsu sarunas tēmu ar salona apmeklētāju, kas atvieglo iepazīšanos un palīdz veidot personiskākas attiecības ar klientiem," skaidro Kate Žilēvica, skaistumkopšanas salona „ Kate by Nail" vadītāja un meistare. Viņa atzīst, ka, izvēloties mūziku, ko atskaņot salonā, ir jāņem vērā apmeklētāju mērķauditorija.
Lai noskaidrotu, kādu mūziku vislabprātāk klausās frizētavu, skaistumkopšanas salonu un solāriju apmeklētāji dažādos Latvijas reģionos, portāls www.muzikabiznesam.lv veica aptauju visos reģionos.
Lielākā daļa – 56% aptaujas dalībnieku – vislabāk jūtas, ja frizētavā, solārijā un skaistumkopšanas salonā skan klusa un relaksējoša mūzika. Mūsdienu straujais un piesātinātais dzīves ritms ir tie faktori, kas rada vislielāko nogurumu un enerģijas zudumu, tādēļ salīdzinoši daudz mazāk dalībnieku -- 14% vēlas dzirdēt enerģisku un uzlādējošu mūziku.
Kurzemes reģiona iedzīvotāji dod priekšroku klusai un meditatīvai mūzikai, jo tā palīdz procedūru laikā ķermenim atbrīvoties no ikdienā radušās spriedzes un noguruma. To aptaujā apliecināja 37% laikraksta „Ventas Balss" lasītāju. Līdzīgās domās par mūzikas izvēli frizētavās, skaistumkopšanas salonos un solārijos ir arī Zemgales laikraksta „Bauskas Dzīve" un Latgales laikraksta „Rēzeknes Vēstis" lasītāji, attiecīgi 42% un 35%.
Vidzemnieku sirdīm tuvāka ir ritmiska un melodiska mūzika, ko skaistumkopšanas iestādēs labprāt dzirdētu 60% aptaujāto, liecina laikraksta „Liesma" apkopotie dati.
Iespējams, mēs katrs savā ikdienā varam pārliecināties, ka pavasara sākums ir vēl viens pozitīvs pamudinājums apmeklēt frizētavas un skaistumkošanas salonus, pat ja to nedaram bieži vai regulāri. Cilvēki jau kopš seniem laikiem ir rūpējušies par savu izskatu un labsajūtu, piekopjot dažādas skaistumkopšanas procedūras. Jau senatnē pirmatnējās ciltis ķermeni izgreznoja ar tetovējumiem; eskimosi ierīvēja ādā taukus un ziedes, šādā veidā izrādot rūpes par savu ķermeni. Pirmie, kas lielu vērību veltīja daiļuma uzturēšanai, bija senie grieķi, no kuriem skaistumkopšanas tradīcijas pārņēma arī senās Romas iedzīvotāji, kur popularitāti guva kosmetologa pakalpojumi un arī citas līdz mūsdienām nonākušas skaistumkopšanas procedūras - matu krāsošana, sejas kopšana ar speciāliem balzamiem, ķermeņa ieziešana ar barojošiem krēmiem, manikīrs.
***
Lai atspoguļotu mūzikas nozīmi dažādās uzņēmējdarbības jomās, mūzikas industrijas pārstāvji ir izveidojuši informatīvu mājas lapu www.muzikabiznesam.lv. Mājas lapā vienkopus ir publiskoti dažādi fakti, skaidrojumi un pētījumu rezultāti par veiksmīgas mūzikas izvēli un izmantošanu dažādās uzņēmējdarbības jomās: kafejnīcās, viesnīcās, veikalos, deju klubos, sporta klubos, izstādēs un gadatirgos, koncertos, sporta pasākumos, klientu apkalpošanas vietās, skaistumkopšanas salonos, birojos un darba vietās.
Mūzikas izmantošana ir viens no vienkāršākajiem un salīdzinoši lētākajiem mārketinga veidiem, jo bez lielām investīcijām ļauj radīt atbilstošu atmosfēru gan kafejnīcā un veikalā, gan sporta klubā un skaistumkopšanas salonā.
Biedrība "Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība" (LaIPA) ir organizācija, kurā izpildītāji un fonogrammu producenti ir apvienojušies, lai kolektīvi administrētu savas tiesības – vienotos ar fonogrammu izmantotājiem par maksājamo atlīdzību, iekasētu, sadalītu un izmaksātu to tiesību īpašniekiem. LaIPA ir starptautiski atzīta organizācija, kas vienīgā Latvijā administrē pašmāju un ārzemju izpildītāju un producentu tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību par izmantoto mūziku.
Latvijas autoru biedrība "Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/ Latvijas Autoru apvienība" (AKKA/LAA) apvieno dažādus autorus nolūkā realizēt autoru mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījumu, veidojot efektīvu sadarbību starp autoriem un darbu izmantotājiem, lai nodrošinātu darbu izmantotājiem ērtu iespēju likumīgi izmantot autordarbus un autoriem saņemt par to autoratlīdzību. AKKA/LAA pārstāv vairāk nekā četru tūkstošu Latvijas autoru un vairāk nekā četru miljonu ārvalstu autoru mantiskās tiesības un administrē to tiesības mūsu valstī.