Lietuvā un Igaunijā proporcija starp vīriešiem un sievietēm, kuri veic uzkrājumus, ir identiska, attiecīgi vīrieši veido 45%, bet sievietes – 55%. Savukārt Latvijā sieviešu īpatsvars ir pat 63%.
Deniss Sazonovs, ERGO valdes loceklis Baltijā: „Ikdienas novērojumi pierāda, ka sievietes par nodrošinājumu nebaltām dienām vai vecumdienām domā vairāk un to plāno savlaicīgāk. Tāpat, nenoliedzami, sociāli ekonomiskās situācijas attīstība, īpaši pēdējās desmitgades laikā, būtiski mainījusi sieviešu lomu darba tirgū. Proti, mūsdienās sievietes pienākumi ir ļoti plaši, un nereti tieši sieviete ģimenē ir budžeta plānotāja, savlaicīgi paredzot nākotnē nepieciešamos uzkrājumus, piemēram, bērnu skološanai, studijām, vecumdienām u.c. Pēdējo gadu ekonomiskā recesija noteikti stiprinājusi izpratni un nepieciešamību pēc uzkrājumiem."
Pērn dubultojušies vidējie Latvijas iedzīvotāju uzkrājumi dzīvības apdrošināšanā uz vienu iedzīvotāju
ERGO dati par vidējiem gada laikā atliktajiem uzkrājumiem uz vienu privātpersonu liecina, ka Baltijā (Latvija, Lietuva, Igaunija) uzkrājumiem 2010.gadā tika atvēlēti vidēji 238 lati, kas vidēji mēnesī sastāda ap 20 latiem.
Savukārt Latvijā, pēc ERGO datiem, 2010.gadā viena privātpersona, veicot uzkrājumus, atvēlēja ap 258 latiem. Tādējādi vidējā summa, kādu Latvijas iedzīvotāji pērn ik mēnesi bija gatavi atlikt uzkrājumiem Latvijā, sastāda 21,50 latus.
Kopumā Baltijas valstīs ERGO uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu patlaban iegādājušās 136 947 personas.
Deniss Sazonovs, ERGO valdes loceklis Baltijā: „Uzkrājumu kultūra Baltijas valstīs attīstās pakāpeniski. Piemēram, Latvijā vidējais prēmiju apjoms uz vienu iedzīvotāju pērn pieauga vairāk kā uz pusi: ja 2009.gadā tie bija 8,43 lati, tad 2010.gadā jau 18 lati.*
Saskaņā ar ERGO novērojumiem Baltijas valstīs attīstītākā uzkrāšanas kultūra ir Lietuvā, kur dzīvības apdrošināšanu vēsturiski ieviesa ātrāk nekā Latvijā. Savukārt Igaunijā pēdējos gados uzkrāšanas paradumus sabiedrība lielā mērā aizguvusi no Skandināvijas reģiona, tāpēc šobrīd lielāks īpatsvars tur ir dzīvības apdrošināšanas uzkrājumiem, kas piesaistīti fondiem."
Latvijā sāk uzkrāt vidēji 35 gadu vecumā
Latvijā vidējā uzkrājēja portrets ir cilvēks vecumā sākot no 35 gadiem, kura ienākumi ir regulāri, vidēji un virs vidējā. Nemainīgi viens no pamudinājumiem uzkrājumu veidošanai ir nozīmīgi notikumi dzīvē, piemēram, laulības, bērna piedzimšana, kredītsaistību uzņemšanās u.c.
Pēc ERGO novērojumiem, galvenais priekšnosacījums dzīvības uzkrājumu veidošanai ir pastāvīgi un oficiāli ienākumi, kas noteikti ir svarīgāks kritērijs kā augsti ienākumi. Realitātē tieši cilvēki ar ienākumiem nedaudz virs vidējā līmeņa veido lielāko uzkrājēju daļu. Šāda tendence novērojama visās Baltijas valstīs, taču Latvijā tā ir īpaši izteikta.
*Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) dati par 2009./2010.gadu.
Par ERGO apdrošināšanas grupu
ERGO ir viena no vadošajām apdrošinātāju grupām Baltijas reģionā, kas darbojas dzīvības, nedzīvības, veselības un pensiju apdrošināšanas segmentos Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
Baltijas valstīs ERGO pakalpojumiem, ekspertu zināšanām un finansiālajai stabilitātei uzticas vairāk kā 450 000 klientu.
ERGO apdrošināšanas sabiedrības Baltijā ietilpst ERGO Apdrošināšanas Grupā, kas ir viena no Eiropas lielākajiem grupām, kas apvieno 135 apdrošināšanas sabiedrības 30 pasaules valstīs un apkalpo vairāk kā 40 miljonus klientu. ERGO Apdrošināšanas Grupas akcionārs ir Munich Re, kas ir viena no pasaulē vadošajām pārapdrošināšanas un risku apdrošināšanas sabiedrībām.