Lai gan informācija par seksualitāti, attiecību veidošanu un izsargāšanos ir plaši pieejama (internets, informatīvie bukleti, mediji), jauniešiem trūkst autoritatīva, kvalificēta padomdevēja, kas ļautu iegūtu informāciju pienācīgi izvērtēt. Diskusijas un intervijas ar jauniešiem norāda uz seksuālās un reproduktīvās veselības izglītības neviendabīgumu -informācijas minimums tiek apgūts gan bioloģijas stundās, gan pie skolas medmāsas, gan arī pie "vienaudžu izglītotāja" vai citur.
Pamatskolās seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumi integrēti mācību priekšmetā Sociālās zinības. Savukārt vidusskolās izvēles kārtā pieejama veselības mācība. To 2010./2011. mācību gadā apguva tikai 18,4% skolnieku, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas dati. Arodizglītības iestāžu jauniešiem veselības mācība nav pieejama.
Veselības izglītībai veltīto stundu skaitu nosaka skolotājs, to kvalitāti ietekmē arī viņa prasme runāt par jautājumiem, kas skar seksualitāti. Aptaujas dati liecina, ka piektā daļa meiteņu un ceturtā daļa zēnu 15-19 gadu vecumā veselības mācības sniegtās zināšanas par seksuālo dzīvi vērtē kā nepietiekamas vai pilnīgi nepietiekamas. Jaunieši diskusijās atzīst, ka informācija skolā tikusi mācīta vecumā, kad jaunieši dzimumattiecības vēl nebija uzsākuši, nespēj uzdot jautājumus un izprast situāciju. Vidusskolas laikā, kad lielāks jauniešu īpatsvars jau bija kļuvuši seksuāli aktīvi, nodarbību vairs nav bijis un jauniešiem trūcis autoritatīva padomdevēja.
Analizējot aptaujas datus, vērojams, ka ar katru nākamo paaudzi vecākiem ir bijusi nozīmīgāka loma bērnu izglītošanā reproduktīvās veselības jautājumos. Vienlaikus tikai 52% jaunu meiteņu un 34% puišu 15-19 gadu vecumā pārrunājuši šos jautājumus ar vecākiem. Vēl mazāk jauniešu vecākiem ir uzdevuši jautājumus par reproduktīvo veselību un dzimumattiecībām - 41,5% meiteņu un 21,4% puišu.
Zināšanu par seksualitāti, attiecību veidošanu un izsargāšanos nozīme jauniešu dzīvē pieaug, jo viņi plāno ģimeni un bērnus vēlāk, bet seksuālās attiecības uzsāk agrāk. Rezultātā kļūst ilgāks periods, kad jauni cilvēki netiecas veidot pastāvīgas partnerattiecības un biežāk maina partnerus. Līdz ar to pieaug risks saslimt ar seksuāli transmisīvajām infekcijām. Pētījuma dati liecina, ka pēdējā laikā 15-24 vecu meiteņu vidū strauji pieaug saslimstība ar hlamidiozi. Jaunas sievietes arī ir HIV riska grupa - no kopējā jauno šīs infekcijas gadījumu skaita sievietēm vislielākais jauno gadījumu īpatsvars ir 20-29 gadu vecuma grupā. Diemžēl jaunieši joprojām nepietiekami novērtē risku inficēties ar STI un ne vienmēr lieto prezervatīvus. Kontracepcijas nelietošana, tās kļūdaina izmantošana vai nedrošu metožu pielietošana ir arī galvenais iemesls neplānotai grūtniecībai, kas visbiežāk noslēdzas ar abortu.
Pētījums atklāj arī vairākas psiholoģiska rakstura problēmas. Jaunieši ir dzīvojuši vidē, kur viņu vai draugu vecāki ir veidojuši jaunas attiecības jeb t.s. "rekombinētās" ģimenes. Tāpēc diskusijās un intervijās jaunieši norāda uz noturīgu attiecību prasmju veidošanas trūkumu un nepietiekamām diskusijām par šiem jautājumiem skolā un publiskajā telpā. Jaunieši arī cieš no vecāku prombūtnes, strādājot ārzemēs. Īpaši problemātisks ir pieaugušo atbalsta trūkums pusaudža vecumā, kad tiek veidotas pirmās partnerattiecības un uzsākta seksuālā dzīve.
Pētījums Latvijas iedzīvotāju reproduktīvā veselība. Pārskats par situāciju 2003.-2011. sagatavots projekta Latvijas iedzīvotāju reproduktīvā veselība ietvaros. Projekta īstenotājs ir biedrība Papardes zieds. Projekta sadarbības partneri ir Pasaules Veselības organizācija, LR Veselības ministrija, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija.