Cilvēks, kā jau radības kronis, ir iemanījies šīs dabas diktētās likumsakarības veiksmīgi apiet. Ēdiena sameklēšanai pietiek ar telefona taustiņa piespiešanu un pāris pateiktiem teikumiem: „Man, lūdzu, picu uz Lielvārdes ielu 68." Apmēram tādā garā. Tātad varam iztikt bez fiziskas piepūles.
Arī par barību citiem esam iemācījušies nekļūt, jo, lielākoties, dzīvojam stiprās ēkās, kur lāči un tīģeri iekšā netiktu, ja gadījumā tādi būtu mūsu platuma grādos. Tātad varam atļauties būt ar zemu trenētības un izturības līmeni, jeb vienkāršāk sakot – varam atļauties būt kusli un tizli.
Protams, ir patīkami un atzīstami, ka savu ikdienas iztiku varam sapelnīt ar savu prātu, un mums nav jāpavada visa diena smagā fiziskā darbā. Tai pat laikā ignorēt dabas likumus pavisam arī ir bīstami. To, kas notiek, ja dzīvesveids kļūst mazkustīgs un ēdienkarte neadekvāti apjomīga un pārbagāta ar rafinētiem produktiem, rāda rūpnieciski attīstīto valstu pieredze – aptaukošanās, sirds asinsvadu slimības, paaugstināts asinsspiediens, otrā tipa cukura diabēts – lūk, slimības, kuras kļūst biežākas un parādās gados arvien jaunākiem cilvēkiem.
Ko mēs varam darīt, lai samazinātu varbūtību dzīves laikā saskarties ar iepriekš minētajām kaitēm?
No vienas puses, jācenšas sabalansēt savu ikdienas ēdienkarti, lai tā būtu pietiekami apjomīga un daudzveidīga, bet ne pārbagāta ar tā saucamajām tukšajām kalorijām. Tādēļ noteikti būtu ieteicams padomāt, kādā veidā un kurā brīdī savā ikdienas ēdienkartē iekļaut dārzeņus, augļus un pilngraudu produktus. Protams, samazināt tauku patēriņu, utt.
Otra, ne mazāk svarīga lieta, aktivizēt savu dzīvesveidu. Fiziski vingrinājumi, iešana, skriešana, modē nākusī nūjošana, dejošana, peldēšana, dažādas sporta spēles – ir tik daudz variantu, kā atrast sev patīkamu fizisku nodarbi, kas patērēs zināmu enerģiju, aktivizēs organisma vielmaiņu, uzlabos gan garastāvokli, gan apetīti, gan miegu. Dienas pavadīšana lielveikalā, veicot iepirkumus, neskaitās. Vēlamo efektu dos vismaz 30 minūšu, vēl labāk 45–60 min. nepārtraukta darbošanās ar katra indivīda trenētībai atbilstošu intensitāti.
Par slodzes piemērotību liecinās gan mēreni paātrināta sirdsdarbība, gan dziļāka un ātrāka elpošana, gan iesvīdusi mugura.
Pēc ilgāka pārtraukuma uzsākot nopietnākus treniņus, vēlams pakonsultēties ar ģimenes ārstu, varbūt uztaisīt kardiogrammu, lai iesākumam atrastu veselības stāvoklim piemērotu slodzes līmeni. Ja treniņi būs regulāri, slodzes intensitāti un laiku, protams, varēs palielināt.
Pirms treniņa maltītei jāsatur produkti, kuros ir tā saucamie saliktie ogļhidrāti, derēs dažādi graudaugu izstrādājumi – maize, putra, makaroni u.c. Tajos esošā ciete gremošanas traktā pakāpeniski tiks sašķelta līdz glikozei, kas, savukārt, nonākot asinīs, apgādās muskuļus ar enerģiju slodzes laikā. Papildu enerģijas nodrošināšanai putrai vai maizei var pievienot medu vai ievārījumu.
Treniņa laikā jānodrošina iespēja padzerties, jo pietiekama organisma hidratācija ir optimālas muskuļu darbības pamatā. Ja treniņš ilgst vairāk nekā stundu, tad uzņemtais šķidrums, vēlams viegli saldināts - apmēram divas tējkarotes medus vai cukura uz glāzi. Šāds ogļhidrātu daudzums (5–7%) ir sporta dzērienu pamatā. Tas nepieciešams slodzes laikā patērēto enerģijas krājumu atjaunošanai, lai ar pietiekamu intensitāti un prieku varētu turpināt treniņu. Arī pēc nodarbības nevajag aizmirst par pietiekamu šķidruma uzņemšanu.
Tātad aktīvam dzīvesveidam ir vairākas priekšrocības. No vienas puses, tas samazinās risku dzīves laikā sastapties ar nepatīkamām slimībām, uzturēs jūsu ķermeni labā formā, no otras puses, ja tiek veiktas regulāras fiziskas aktivitātes – nebūs jāskaita katra, ar ēdienu un dzērienu uzņemtā, kalorija, un kaitējumu nenodarīs nedz kāds saldums, ne limonāde.