Jau gadu kompānija Quadrex, kas ir EGGER produkcijas izplatītājs Baltijas valstīs, veiksmīgi ievieš tirgū EGGER Eurolight plāksni. Eurolight ir bieza plāksne, kuras uzbūve dod iespēju izgatavot masīva izskata mēbeles un interjera elementus, plauktus un mēbeles, nepadarot tos nepanesami smagus.
Atvieglotās plātnes uzbūve – starp divām, 8mm biezām kokskaidu plāksnēm iestrādāts bišu šūnām līdzīgs elements. Quadrex noliktavā Rīgā pieejamas gan laminētas (38, 50mm), gan nelaminētas (38, 50, 60mm, ērti finierējamas vai aplīmējamas ar plastikātu) atvieglotās plātnes. Loksnes izmērs 2800*2070mm.Arī Eurolight virtuves darba virsmas izmēros 4100*600*60mm
Quadrex nodrošina furnitūru Eurolight virtuves virsmām. Arī Haffele izgatavo furnitūru šim materiālam.
Eksperta viedoklis
Eiropas kokskaidu plātņu materiālu federācijas (EKPF) un Eiropas saplākšņa un finierēšanas federācijas (ESFF) prezidents L. Dorijs stāsta par reālo situāciju ar koka biomasas rezervēm Eiropā.
No Eiropas kopējās biomasas 85-90% ir koksne, un no Eiroparlamenta, kā arī valstu valdībām šobrīd netiek veikti nekādi vērā ņemami pasākumi mežu sektora attīstībai un pilnveidošanai.
Pastāv uzskats, ka koksni izmantojošā industrija patērē 55% no pieejamās koksnes un atlikušos 45% var saukt par koksnes potenciālu (rezervi).
Eiropas Vides Aģentūras ziņojumā norādīts, cik daudz bioenerģijas Eiropa var saražot neatgriezeniski nekaitējot apkārtējai videi. Izmantojamā apjoma palielināšanās un samazināšanās nodrošina iespēju saglabāt neaizskaramus meža resursus, kā atjaunojamo enerģijas avotu.
Tomēr visos šajos pētījumos tiek ņemta vērā nevis koksne, kura tiek uzskatīta par ''gatavu izmantošanai'', bet kopīgā koksnes masa.
Eiropu klāj 160 miljoni hektāru meža, kuri ik gadu dod 574 miljonus m3 koksnes. Uz koksni orientētā industrija izmanto 55% jeb 315 miljonus m3. Tas nozīmē tikai to, ka Eiropas koksnes resursi var tikt izmantoti daudz intensīvāk, piemēram izmantojot 85%, tas dotu papildus 173 miljonus m3 ik gadu.
Tie ir oficiālie pētījumi un dati.
Kāpēc šie dati ir nepareizi? Tāpēc, ka patiesībā ir ļoti liela atšķirība starp pētījumiem un reālo situāciju.
Ņemot par piemēru Vācijas pētījumu, kurā atklājās, ka no ikgadējiem 97 miljoniem m3 koksnes, zari un saknes sastādīja 20.9%, dažādu iemeslu dēļ neizmantojama koksne sastādīja vēl 11 %, kas finālā dod tikai 66 miljonus m3 izmantojamas koksnes ik gadu. Pie tam pēdējā laikā vērojams palielināts pieprasījums tieši pēc kvalitatīvas, ražošanā izmantojamas koksnes. Koksnes izlietojumā rūpniecība ņem virsroku pār koksnes dedzināšanu. Par to jāpateicas galvenokārt saules un vēja enerģijas pastiprinātai izmantošanai.
Rūpnieciski apstrādājamās koksnes īpatsvars nepārtraukti sarūk, palielinoties pieprasījumam pēc kvalitatīvas koksnes – loģiski, ka attiecīgi pieaug tās cena un samazinās pieejamība.
Eiropas Komisija apņēmusies līdz 2010 gadam izstrādāt plānu, kā pilnvērtīgāk izmantot koksni, tādejādi pasargājot mežu resursus no straujas samazināšanās – zināms, ka meži ir galvenais skābekļa avots un planētas. Mežu izzušana ir viens no iemesliem, kas veicina CO2 uzkrāšanos atmosfērā, klimata pārmaiņas un globālo sasilšanu.
Rakstu sagatavoja portāls www.imebeles.lv