Eiropas Hidratācijas Institūts uzsver, ka šķidruma trūkums 2% apmērā no ķermeņa svara var izraisīt galvassāpes, nogurumu, kā arī pazeminātas koncentrēšanās spējas, kas attiecīgi var radīt darbspēju samazināšanos un līdz ar to produktivitātes kritumu. Ja ķermenim trūkst šķidruma, pasliktinās cilvēka noskaņojums un pēc tam rodas slāpju sajūta, kas ir ķermeņa sūtīts brīdinājuma signāls. Svarīgi ir uzņemt šķidrumu pirms slāpju sajūtas rašanās, lai neradītu šķidruma trūkuma izraisītas veselības problēmas. Risinājums ir attīstīt paradumu - ik pa laikam visas dienas garumā iedzert malku dzēriena, ne tikai tajos brīžos, kad slāpst. Atrodoties darbā, būtu ieteicams vienmēr tuvumā turēt glāzi dzēriena; ja iespējams, dzērienam būtu jābūt istabas temperatūrā - šādas temperatūras dzērienus cilvēki dzer vairāk.
"Optimālu darbaspēju un labas veselības nodrošināšanai zaudētais šķidrums ikdienas ir jāatjauno. Nepieciešamais daudzums ir atkarīgs no konkrētā indivīda dzīvesveida, ēdienkartes sastāva un citiem faktoriem. Piemēram, ja vasaras laikā kāds pamanās notiesāt kilogramu gurķu un milzīgu arbūzu, tad tajā dienā, iespējams, var nedzert vispār, jo abi iepriekšminētie produkti satur ap 90% ūdens un pilnībā nodrošinās organisma vajadzības. Bet parasti jau tā nenotiek, tādēļ būtiski ik dienas parūpēties par pietiekošu šķidruma uzņemšanu tieši ar dzērieniem," - stāsta Dr. Andis Brēmanis. "Ja nav ļoti karsts laiks un izteikta svīšana fiziskas slodzes rezultātā, tad diennakts šķidruma zudumi ir apmēram 2 līdz 2,5 litri. Karstā laikā un slodzes apstākļos svīšana nodrošina ķermeņa dzesēšanu, un šķidruma zudumi var sasniegt pat četrus, piecus un vairāk litrus."
Ko dzert, lai nodrošinātu ķermeņa apgādi ar šķidrumu? Dr. Andis Brēmanis saka: "Populārākais dzēriens pasaulē ir ūdens, otrajā vietā esot tēja. Ķermeņa apgādei ar šķidrumu derēs gan sulas, gan zāļu novārījumi, arī atspirdzinoši dzērieni, gan kafija, savu artavu dos arī šķidri ēdieni, piemēram, piens, ķīselis, zupa utt. Tas, ko un cik daudz izmantot, atkarīgs no konkrētā indivīda dzīvesveida."
Balstoties uz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EPNI) ieteikumu, pieaugušajiem vidēji dienā nepieciešams 2 līdz 2,5 litri šķidruma. Pat pie mērenas fiziskās slodzes darbā ir ieteicams izdzert aptuveni vienu glāzi (250 ml) stundā. Ir aprēķināts, ka aptuveni 20-30% nepieciešamā ūdens nodrošina ēdiens, savukārt pārējos 70-80% - dzērieni (visu veidu, ne tikai ūdens). Tādi bezalkoholiskie dzērieni kā sulas, piens, kafija, tēja un atspirdzinošie dzērieni satur 85-99% ūdens - tie arī ir šķidruma uzņemšanas avots.