„Kampaņā vēlamies pievērst ikviena Latvijas iedzīvotāja uzmanību tam, ka farmaceits ir profesionāls un pieejams padomdevējs bezrecepšu medikamentu izvēlē un konsultācijās par medikamentu lietošanu," atzīst Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente Kitija Blumfelde. Farmaceits ir arī vispieejamākais speciālists pirmajam padomam par zāļu lietošanu un, aprunājoties ar farmaceitu, ikviens ne tikai izvairīsies no riska, ko var radīt nepareiza zāļu lietošana, bet iegūs kompetentu padomu par jaunākajām zālēm un to pielietojumu.
Vairākas aptaujas rāda, ka vairumā gadījumu viena no pirmajām izvēlēm konsultācijām saslimšanas gadījumos ir ģimenes locekļi un interneta resursi, ārstu un farmaceitu atstājot kā otro izvēli. Tas apliecina satraucošu tendenci - vairums Latvijas iedzīvotāju par medikamentu izvēli saslimšanas gadījumā konsultē viens otru, nevis dodas pie speciālista. „Šāds risinājums paaugstina risku izvēlēties nepareizo ārstēšanās metodi un cilvēks var nepamanīt kādu būtisku simptomu, jo pat galvas sāpēm var būt vairāk nekā 200 dažādu iemeslu," skaidro K.Blumfelde. Tāpēc konkrēta medikamenta iegāde, pirms tam konsultējoties ar farmaceitu, būs vērtīgāka, nekā jau gadu desmitiem zināmo zāļu iegāde, uzsver sociālās kampaņas rīkotāji.
Šā gada septembrī veiktajā Snapshots aptaujā noskaidrots, ka ļoti daudziem iedzīvotājiem nav skaidri arī zāļu lietošanas nosacījumi, kas parasti tiek aprakstīti medikamentiem pievienotajās instrukcijās. „Tas mums liek domāt, ka sabiedrība šo jautājumu uztver kā vispārzināmu un nevēršas pie speciālista, šajā gadījumā pie farmaceita, lai to noskaidrotu," teic K.Blumfelde. Tā, piemēram, atbildot uz jautājumu „Ko nozīmē „lietot zāles pēc ēšanas""? 96% atbildēja: uzreiz pēc ēšanas vai 15 minūtes pēc maltītes. Pareizā atbilde uz šo jautājumu – lai zāles iedarbotos efektīvi, tās jālieto vismaz 2 stundas pēc maltītes ieturēšanas. Savukārt, apkopojot atbildes uz jautājumu „Ko jūs visbiežāk uzdzerat, lietojot zāles?" parādās tendence, ka jaunāki cilvēki zālēm uzdzer kafiju, tēju vai sulu. Farmaceiti zina, ka nepareiza uzdzeramā izvēle var sekmēt zāļu neadekvātu iedarbību. Vispareizāk zāles norīt, uzdzerot tām tīru ūdeni. Aptauja arī parāda kādu citu bīstamu tendenci, proti, lauku rajonu iedzīvotāji, lietojot zāles mēdz tām neuzdzert neko, tādā veidā pakļaujot sevi aizrīšanās riskam un riskam, ka zāles savu darbību uzsāks, nenonākot tām vajadzīgajā vietā.
Kampaņā, kas norisināsies no 24.septembra līdz oktobra beigām, ar reklāmas materiāliem vidē un medijos, ar diskusijām presē pievērsīsim uzmanību situācijām, kad mūsu ikdienas paradumi un lietotie medikamenti var izraisīt riska situācijas un mēs paši, neapzinoties un nekonsultējoties ar farmaceitu par zālēm, ko lietojam vai kā kombinējam, varam apdraudēt savu veselību.
Kampaņā aicināsim sabiedrību atcerēties, ka farmaceits aptiekā ir atvērts konsultēt par zāļu lietošanu, izvēli un veselības saglabāšanas un atjaunošanas jautājumiem. Īpašu uzmanību pievērsīsim mazpilsētām un ciematiem, kur farmaceits aptiekā nereti ir pirmā pieejamā un kompetentākā izvēle starp veselības profesionāļiem.
Ar kampaņu aicināsim arī sabiedrību saprast, kāda ir farmaceita loma veselības aprūpē. Mūsdienās farmaceita - profesionāla un zinoša speciālista, kurš ieguvis augstāko izglītību un specializējies, lai ar savām zināšanām palīdzētu uzlabot sabiedrības veselību, loma aptiekās balstās uz trīs pamatprincipiem:
- drošība konsultācijā. Pirmais pieejamais un uzticamais avots piemērotu zāļu izvēlei, kā arī uzraugs zāļu kombinēšanā un individuālā izgatavošanā.
- kompetence. Farmaceits ir viskompetentākais padomdevējs par zālēm un to lietošanu, kā arī viņam ir iespējas palīdzēt sekot terapijas efektivitātei ar aptiekā sniegto pakalpojumu palīdzību (asinsspiediena mērījumi, cukura līmeņa noteikšana u.c.).
- konfidencialitāte. Konkrētam cilvēkam individuāli sniegta konsultācija un informācija.
Latvijā esošajās 787 aptiekās strādā vairāk nekā 1500 farmaceiti ar augstāko izglītību un vairāk nekā 1300 farmaceitu asistenti, kas ieguvuši profesionālo izglītību.