Lai audumu pagatavotu, sākumā no ananāsu lapām jāatdala šķiedras, kas pēc tam jāizžāvē un jāsadala diegos. Diegi tiek sasieti kopā garos pavedienos un pēc tam uztīti uz spoles vai ievērti stellēs.
Daudzas sievietes šo amatu iemācījušās no savām mātēm un vecmāmiņām. Pirmo reizi apģērbs no ananāsu drēbes tika valkāts spāņu kolonijas laikā 17.gadsimtā.
Arī Susima dela Krusa, kas ir viena no vecākajām audējām pilsētā, šo prasmi apguva no mātes un tantēm. Vēlāk viņa pieņēma darbā citas vietējās mājsaimnieces un izveidoja uzņēmumu, kas izgatavo galdautus amerikāņu klientiem.
Darbietilpīgā procesa dēļ ananāsu audums nav lēts. Tā cena ir aptuveni 2500 peso (30 latu) metrā, un dažas vietējās darbnīcas specializējas augstās modes tērpu izgatavošanā.
Eksotisko, papīrplāno drēbi, kas turklāt ir pilnīgi dabiska, ļoti iecienījuši japāņu, amerikāņu un franču modes mākslinieki. Viens no filipīniešu audēju klientiem esot arī slavenais dizainers Kalvins Kleins.
Audējas gan uzskata, ka šim biznesam, kā vērtība 2007.gadā bija tikai 105 400 ASV dolāru, nav izredzes kļūt ļoti plaukstošam un izkonkurēt sintētiskos audumus, tomēr viņas cer, ka mūsdienu aizraušanās ar visu dabisko palīdzēs tam kļūt ienesīgākam, jo dabisks ir ne tikai pats audums, bet arī izmantotās krāsvielas, pastāstīja audēja Indija dela Krusa-Legaspi.
Mazie un vidējie uzņēmumi Filipīnās veido 32% no ekonomikas, un tajos nodarbinātas divas trešdaļas valsts darbspējīgo iedzīvotāju. Tie arī veicina vietējo arodu un produktu atpazīstamību pasaulē.