Gardēžiem iesakām ieskatīties desmit nacionālo ēdienu sarakstā un smelties iedvesmu jauniem brīnumdarbiem virtuvē.
Hamburgers - ASV
Lai gan hamburgera pirmsākumi tiek apstrīdēti, nav šaubu par tā popularitāti visā pasaulē, it īpaši Amerikas Savienotajās valstīs, kura nereti tiek uzskatīta par ēdiena dzimšanas vietu.
Hamburgers radās industrializācijas uzplaukumā, kad cilvēkiem bija arvien mazāk laika, lai sagatavotu maltīti. Šī paša iemesla dēļ hamburgers klasificējams kā “ātrais ēdiens”. Kļūstot par globālu fenomenu, hamburgers ātri iekaroja visu pasauli un aizsāka ievērojamu restorānu ķēdi. Mūsdienās ēdiena virskārta un pildījums atšķiras no reģiona uz reģiona, bet klasiskās sastāvdaļas paliek nemainīgas. Ar hamburgeru mēs pazīstam sviestmaizi, kas papildināta ar ceptas gaļas gabalu. Tāpat hambugera sastāvā mēdz būt salāti, bekons, tomāti, marinēti gurķi, siers un garšvielas, piemēram, majonēze vai kečups.
Ackee un sālī kaltēta menca - Jamaika
Izsmalcinātas garšas kārpiņas lutinās zivs jamaikiešu gaumē, kas ir visbiežāk sastopamais ēdiens Jamaikas virtuvē.
Par tradicionālo jamaikiešu ēdienu tiek uzskatīts ackee – auglis ar sviesta un riekstu garšu. Ackee sākotnēji nācis no Rietumāfrikas, bet popularitāti iemantojis tieši Jamaikā, kļūstot par valsts nacionālo augli un galveno eksporta produktu. Augli izvārot, iespējams iegūst kaut ko līdzīgu omletei. Vārīts ackee tradiconāli tiek sajaukts ar sālī kaltētu mencu, sīpoliem un tomātiem. Neatkarīgi no pagatavotā ēdiena, svarīgi atcerēties, ka ackee ir ieteicams pievienot kā pēdējo, jo tikai tā iespējams sajust augļa īpašo garšu!
Lidojošā zivs un “ku- kū” - Barbadosa
Ēdiens, kas tiek uzskatīts par nacionālo vērtību Barbadosā, ir “Ku-Kū” un Lidojošā zivs. Ne velti Barbadosa saukta par “Lidojošās zivs zemi”.
Lidojošā zivs ir uzskatāma par īstenu Barbadosas ikonu. Nosaukumu ēdiens ieguvis tāpēc, ka zivis burtiski lido uz pannas. Tā ir maza siļķe ar maigu gaļu, kas tiek tvaicēta laima sulā, garšvielās un tiek pasniegta ar ceptiem dārzeņiem un pikantu mērci. Bet par īpašo piedevu tiek uzskatīta tieši “ku- kū” – rupja maluma kukurūzas milti un okra, kas atgādina nelielus cukini. To gatavo, sajaucot miltus ar sīpoliem, ķiplokiem un svaigām garšvielām.
Bulgogi - Koreja
Lai gan lielākā daļa korejiešu nacionālā virtuvē sakrīt ar japāņu un ķīniešu virtuvēm raksturīgo, korejieši vairāk uzturā lieto pikantus ēdienus. Viens no tādiem ir Korejas tradicionālais ēdiens bulgogi, kas tulkojumā nozīmē “uguns gaļa”.
Bulgogi ir cepta marinēta liellopu gaļa. Marinādei tiek izmantota sojas mērce, sezama sēkļu eļļa, ķiploki, ingvers, cukuru, sīpoli un vīns. Visbiežāk ēdienu pasniedz ar salātu vai spinātu lapām un dārzeņiem.
Par ēdiena popularitāti var nešaubīties. Piemēram, 2011. gadā slavenais Korejas ēdiens iekļuva telekanāla CNN apjautā, ieņemot 23. vietu starp visgaršīgākajiem ēdieniem pasaulē.
Mezes - Sīrija
Sīrijas nacionālajā virtuvē gandrīz jebkura pamatēdiena sastāvā ir mezes – produkts, kas atgādina mums pazīstamo humusu. Nosaukums nācis no Turcijas, kur vārds “meze” nozīmē “garša”.
Ja vēlaties iegūt īstu Sīrijas nacionālo garšu, mezes sajauciet ar maltu jēra gaļu vai ceptu liellopa gaļu. Bet izcilai garšai ēdienu pasniedziet ar saldu sīriešu vīnu vai ķiršu sulu!
Mūsdienās mezes ēdieni sastopami gan Grieķijā, Serbijā, Kiprā, Irānā, Turcijā, Libānā un citviet. No reģiona uz reģiona ēdiena sastāvdaļas atšķiras, piemēram, Serbijā mezes pagatavošana ietver sieru, salami un krējuma salātus. Savukārt albāņu stilā ir ēdienu pasniegt ar šķiņķi, desu, zaļo olīvu marinādi un grauztētiem pipariem.
Gulašs - Ungārija
Kopš 1800.gadu beigām gulašs ir kļuvis par Ungārijas nacionālās identitātes simbolu. Tulkots no ungāru valodas vārds “gulašs” nozīmē “ganāmpulks”, kas izskaidro galveno ēdiena sastāvdaļu, kas ir liellopa gaļa.
Sākotnēji pasniegta kā zupa, vēlāk gulašs pārtapa par liellopu gaļas sautējumu ar dārzeņiem, sarkanajiem sīpoliem un garšvielām. Guļašs izceļas ar tā īpašo garšu un smaržu, ko iegūst no lēni varītas liellopa gaļas un paprikas. Lai iegūtu īstenu gulaša garšu, kā uzskata ungāri, ēdiena svarīgākās sastāvdaļas ir ķiploki, sīpoli, paprika un čili pipari.
Vīnes šnicele - Austrija
Par Austrijas nacionālās virtuves simbolu uzskata kā konditorejas izstrādājumus, tā arī Vīnes šniceli.
Šnicele ir gaļa, kas panēta rīvmaizē un cepta karstā eļļā. Pazīstams kā Austrijas nacionālais ēdiens, patiesībā šnicele ir nākuši no Francijas. To apliecina fakts, ka Vīnes šniceli tradicionāli pasniedz bez mērces, bet austrieši mīl biezas un kārtīgas mērces. Austrieši parasti Vīnes šniceli pasniedz ar pētersīļiem, citrona šķēlītēm un kartupeļiem.
Īru sautējums - Īrija
Sākotnēji vārīta kā bieza zupa ar sīpoliem, kartupeļiem, pētersīļiem un aitas gaļu, īru sautējums savu pašreizējo recepti ieguvis tikai ar laiku. Īru sautējums jau no senas vēstures uzskatīts par zemnieku ēdienu, jo tā sastāvdaļas ir viegli iegūstamas un lētas. Agrāk tieši aitas gaļa, kartupeļi un sīpoli bija galvenā pārtika īru kultūrā.
Neatkarīgi no ēdiena izcelsmes pirmsākumiem, mūsdienās sautējums ir attīstījies un pielāgojies vietējam piedāvājumam. Tajā tiek iekļauti arī citi dārzeņi, piemēram, burkāni un kāļi.
Pot-au-feu - Francija
Francijas virtuve vienmēr ir izcēlusies ar savu smalkumu citu vidū. Jau gadsimtiem Francija tiek uzskatīta par stila noteicēju ne tikai modē, bet arī kulinārijā.
Tradicionālais Francijas ēdiens ir Pot-au-feu – dārzeņu un liellopu gaļas sautējums. Lai pagatovu tradicionālo Francijas ēdienu, nepieciešams liellopu krūša gabals, 500 g gaļas buljona, sīpoli, burkāni, sakņu selerija, kartupeļi, mazas kāpostgalvas, puravs un garšvielas. Interesantākais šajā ēdienā ir tas, ka tradicionāli pavāri pasniedz buljonu atsevišķi no gaļas.
Rostbifs un Jorkšīras pudiņš - Anglija
Neskatoties uz Anglijas arvien kosmopolītisko virtuvi, rostbifs un Jorkšīras pudiņš ir neatņemama svētdienas maltītes sastāvdaļa un aizvien tiek uzskatīts par nacionālo simbolu.
Nosaukts tādā pašā vārdā kā Anglijas novads, Jorkšīras mīklas pudiņš sākotnēji kalpoja kā papildviela pirms pamatēdiena tiem, kuri nevarēja atļauties ēst liellopu gaļu, taču mūsdienās parasti abi ēdieni tiek pasniegti kopā ar mērci, ceptiem kartupeļiem, dārzeņiem un mārrutku mērci. Jorkšīras pudiņš piedod rostbifam maigu garšu un patīkamu aromātu, abus ēdienus sakombinējot, iespējams iegūt neatkārtojamu gardēža baudījumu.
Foto: Ungāru gulašs. Foto © flickr.com/ John Verive