Lūk, desmit pasaules neparastākie mājdzīvnieki!
Kapibara
Mīlīgais dzīvnieks, kas atgādina daudz lielāka izmēra jūrascūciņu, ir Dienvidamerikas lielākais grauzējs. Pieaudzis kapibara ir vidēji četras pēdas garš un parasti sver vairāk nekā 45 kilogramus.
Lai gan kapibaras ir ļoti grūti pieradināt, dažiem cilvēkiem tas ir izdevies, kapibarai kļūstot par pilntiesīgu ģimenes locekli. Būtiska mājdzīvnieka nepieciešamība ir vēlme pēc svaiga gaisa, ārtelpām un vietas, kur peldēt. Pastāv arī ēdiena īpatnības – kapibaras ēd zaļu zāli un dzer ļoti daudz svaiga ūdens. Kapibaras prasa daudz uzmanības un nav piemēroti ģimenēm ar maziem bērniem, jo šie grauzēji nav tuvu tik iecietīgi kā, piemēram, suņi.
Lipīgais kukainis
Pateicoties savam unikālajam izskatam un vienkāršajai kopšanai, šie kukaiņi tiek izmantoti bioloģijas eksperimentos. Kukaiņi ir visēdāji, bet vislabprātāk mielojas ar salātu lapām. Viņi prasa īpašus iežogojumus, kas jātīra vismaz reizi nedēļā. Tā kā kukaiņi met spalvu, tiem ir nepieciešams daudz vietas. Lipīgie kukaiņi būs piemēroti mājdzīvnieki tiem, kuriem nepatīk veltīt daudz laika saviem mājas mīluļiem.
Mini ēzelis
Mēs atceramies animācijas filmiņu par Šreku un Fionu, kuri savā ģimenē bija pieņēmuši ēzeli. Jā, varbūt tā ir tikai pasaka, bet mūsdienās arvien vairāk cilvēku ēzeli izvēlas par ģimenes draugu. Vairāk nekā trīs miljoniem cilvēku pieder miniatūras ēzeļi. Ēzelis tiek uzskatīts par labu mājdzīvnieku, jo ir sirsnīgs un draudzīgs pret bērniem.
Lai gan par mājdzīvniekiem galvenokārt tiek izvēlēti mini ēzeļi, tiem ir pilna izmēra ēzeļa vajadzības un prasības, kurās ietilpst daudz siena, graudi, svaigs ūdens un pašiem savs mājoklis. Starp vajadzībām - arī regulāras vakcīnas un nagu apgriešana ik pēc diviem līdz trīs mēnešiem. Tā kā ēzeļi nav vientuļnieki, vēlams nodrošināt sabiedrību jeb otru sugas brāli vai māsu.
Ezis
Eži ir vieni no mīļākajiem mājdzīvniekiem pasaulē piemīlīgā deguna dēļ, tomēr adatu dēļ to ir neiespējami paglaudīt.
Izvēloties par mājdzīvnieku ezi, nav jāuztraucas par tā uzturēšanas izmaksām, kas ir salīdzinoši zemas. Eži pārtiek no kukaiņiem, bet veikalā ir iespējams iegādāties arī specializētu barību, kura satur gan kukaiņus, gan citus “gardumus”. Ezi ieteicams turēt būrī, kas nebūtu mazāks par 60 x 40 centimetriem. Tā kā šis mājdzīvnieks lielāko dienas daļu guļ, tad nav jāuztraucas par miera traucējumu.
Pigmeja kaza
Kopš neatminamiem laikiem kazas tiek turētas kā mājdzīvnieki. Pat Abrahama Linkolna prezidentūras laikā Baltajā namā dzīvoja kaza. Mūsdienās gan vairums cilvēku mājoklī netur standarta piena kazas, bet izvēlas kompakta izmēra pigmeja kazas. Šie zālēdāji ir līdzīgi maziem suņiem un tiek uzskatīti par viegli aprūpējamiem.
Pigmeja kazām nav tik augstas uzturēšanas prasības kā standarta kazām, bet tām aizvien ir nepieciešams patvērums, kas ir vismaz trīs metru augsts nožogojums. Pigmeja kazas ir ļoti sabiedriskas, tāpēc ieteicama to uzturēšanās citu kazu sabiedrībā. Šie mājdzīvnieki uzturā lieto zāli, sienu un koku lapas.
Potbellies cūka
Izdzirdot vārdu “cūka”, ierasti iedomājamies tonnu smagu dzīvnieku, kura vieta ir fermā, bet mazākie šīs šķirnes pārstāvji jau ilgu laiku kalpo kā mājdzīvnieki daudzās ģimenēs. Potbellies cūciņas ir mazas un ļoti viegli apmācamas. Pārsteidzošās ožas dēļ tās tiek izmantotas arī policijas dienestā, lai meklētu narkotikas.
Lai gan cūciņu uzturēšana ir samērā viegla, tā prasa lielu atbildību, īpaši ēdināšanas paradumu ievērošanā. Būtiski ievērot, lai ēdienreize būtu vienā laikā katru dienu un cūciņas tiktu nodarbinātas ar aktivitātēm, tādā veidā izvairoties no nevēlamas aptaukošanās. Tiek uzskatīta par intelektuālu un sirsnīgu mājdzīvnieku.
Līdvāvere
Līdvāvere - oposuma sugas māsa - ir iemantojusi savdabīgākā mājdzīvnieka statusu. Līdvāveres dzimtene ir Austrālija, savu nosaukumu tā ieguvusi īpašās membrānas dēļ, kas stiepjas no priekškājām uz pakaļkājām, dzīvniekiem ļaujot veikli slīdēt no koka uz koku.
Līdvāverēm patīk socializēties, tādēļ vislaimīgāk tās jūtas pārī. Ja vēlaties šo eksotisko dzīvnieku par savu mājdzīvnieku, tad jārēķinās, ka lidvāveres prasa daudz vietas un īpašu uzturu – varītu gaļu, olas, svaigus dārzeņus, riekstus, kukaiņus, lapas un svaigus zarus. Būtiski - lidvāveri kā mājdzīvnieku aso zobu un nagu dēļ neiesaka ģimenēm ar maziem bērniem. Vēl kāda brīdinoša piezīme - lidvāverēm tīk trokšņot naktīs.
Valabijs
Ķengura dzimtas pārstāvji, saukti par valabijiem, ir ļoti gudri un kautrīgi dzīvnieki, kam nepieciešmas daudz vietas un īpašs uzturs, tai skaitā daudz zāles, koku lapu un dažādu augļu, piemēram, ābolu.
Izvēloties šos dīvainos mājdzīvniekus, jārēķinas ar faktu, ka valabiji ir lieliski bēgšanas meistari, tāpēc ieteicams celt augstu žogu, lai izvairītos no nepatīkama pārsteiguma. Valabiji nav īpaši izplatīti kā mājdzīvnieki tā iemesla dēļ, ka prasa īpašu uzturēšanu, lielus izdevumus, kā arī nozīmē daudzas bezmiega naktis.
Skunks
Pirmie skunki tika pieradināti 20. gs., bet vēl aizvien nav iemantojis īpašu popularitāti starp mīluļiem specifiskās smakas dēļ. Bet, kā izrādās, pieradināts skunks savu smaku zaudē aptuveni četru nedēļu vecumā, kad tiek noņemts smaržas dziedzeris.
Skunks tiek aprakstīts kā jūtīgs un inteleģents dzīvnieks. Šis mājdzīvnieks prasa īpašu apmācību jau no mazotnes, lai pieaugot neradītu problēmas. Tie prasa ikgadējas vizītes pie veterinārārstiem, kastrēšanu un īpašu sauso barību.
Madagaskaras prusaks
Viens no neparastākajiem mājdzīvniekiem ir Madagaskaras prusaks. Šie prusaki nevar ne lidot, ne iekost, toties izdot īpašas, aizraujošas skaņas.
Madagaskaras prusakiem nepieciešama nelielas dzīves telpa ar iespēju noslēpties no gaismas. Tāpat šie kukaiņi ir lieliski kāpelētāji, tāpēc to uzturēšanai ieteicams radīt atbilstošu atmosfēru. Savukārt speciālisti iesaka dažas vietas pārklāt ar vazelīnu, lai aizkavētu radību bēgšanu.
Foto: Potbellies cūka. Foto (c) flickr.com/ SeeMidTN.com (aka Brent)