Eksperti: gaidāms uzkrājumu bums un depozītu renesanse

Aptaujātie eksperti norāda, ka brīvo līdzekļu apjomi arvien palielinās. Par to liecina statistikas un banku dati par noguldījumu atlikumu palielinājumiem. „Aktuāls ir jautājums par uzkrājumu nepieciešamību nākotnē. Tā kā vajadzību apjomi nepārtraukti palielinās, tad pretim ir vajadzīgi resursi to realizācijai. To var nodrošināt dažādi mērķa uzkrājumi,” norāda Banku augstskolas asociētais profesors Uģis Zālītis.

„Uzkrāt vienmēr ir aktuāli, taču pastāv arī konkurence starp vēlmi uzkrāt vai noguldīt, izlietot patēriņam, ieguldīt vai nedarīt neko. Noguldījumu jomā arī ir izvēle – noguldīt aktīvi (likt naudai strādāt), vai noguldīt pasīvi, izmantojot zināmākās un saprotamākās bankas piedāvātās iespējas,” šī brīža situāciju ar uzkrājumiem skaidro Raita Karnīte, Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta direktore.

„Šodien pastāv vairāki finanšu instrumenti, kas palīdz veidot uzkrājumus – gan depozīti, gan krājkonti, gan ieguldījumi akcijās un vērtspapīros, gan investīciju fondi un citi. Ja klients vēlas gūt peļņu, kas būtiski pārsniedz depozītu procentu likmi, tad viņa rīcībā ir investīciju fondi. Taču, noguldot fondā, jāņem vērā, ka tas nenodrošina fiksētu procentu ienākumu, un klients var paļauties tikai uz fonda vēsturisko ienesīgumu. Neviens pārvaldītājs nedos garantiju, ka līdzekļu ienesīgums, kas bija vērojams pagājušajā gadā, atkārtosies arī šogad,” komentē Vladislavs Beļskis, piebilstot, ka izvērtējot fonda vēsturisko ienesīgumu, svarīgi ir salīdzināt fondus ar vienādu riska līmeni – konservatīvo fondu ienesīgums vienmēr būs mazāks nekā "agresīvā" tipa fondiem, taču arī riska līmenis otrajiem būs būtiski lielāks. "Agresīvā" tipa investīciju fondus labāk izvēlēties ilgtermiņa noguldījumiem.

„Vienmēr būs lietderīgi uzkrāt naudu, arī bankā, arī pie zemiem procentiem. Kamēr nauda pelna naudu, vienmēr vajadzētu ieguldīt. Protams, šeit varam runāt, ka bankas depozīta procenti netiek līdzi inflācijai Latvijā, bet nevarētu teikt, ka inflācija mums ir normālā līmenī – tā ir krietni virs jebkādām normām. Likums ir vienkāršs– ja procentu likme ir lielāka nekā inflācija, noteikti vajadzētu ieguldīt,” stāsta Māris Rambaks, Investīciju kompānijas „LHV” Latvijas nodaļas vadītājs.

Uzkrāšanas kultūra Latvijā vēl veidojas

Eksperti atzīst, ka Latvijā cilvēkiem vēl pilnībā nav izveidojusies uzkrāšanas kultūra, neskatoties uz to, ka pieejamais noguldījumu veidu klāsts ir ļoti plašs. Rezultātā ir daudz neizmantotu iespēju un ne vienmēr brīvo līdzekļu pārvaldīšanas jautājumā tiek pieņemts pareizākais lēmums.

„Salīdzinot tendences, cik aktīvi iedzīvotāji iegulda fondos Latvijā un citās valstīs, neapšaubāmi var atzīt, ka Latvijā ieguldīšanas tradīcijas fondu kā noguldīšanas produktu popularitāte un iedzīvotāju aktivitāte šajā jomā ir ļoti zemas. Latvijas klientiem ieguldīšana fondos ir joprojām jauns ieguldīšanas veids,” novērojis IPAS “AB.LV Asset Management” Valdes priekšsēdētājs Leonīds Kiļs.

Iemesli tam ir dažādi. Olga Pavuk, Baltijas Starptautiskās Akadēmijas profesore, ekonomikas zinātņu doktore, to saista ar negatīvo pieredzi, ko cilvēki ieguva deviņdesmitajos gados, kad daudzi zaudēja visus savus ieguldījumus. Savukārt, R.Karnīte norāda, ka Latvijā iedzīvotājiem neviens – tostarp bankas – nav mācījis un audzinājis, kā uzkrāt.

Interesi pret uzkrājumu veidošanu bankās bremzēja nekustamā īpašuma sektora attīstība pēdējos gados. „Nekustamā īpašuma tirgus straujā attīstība pēdējo gadu laikā ir faktiski bloķējusi noguldījumu tirgu mūsu valstī. Tas ir loģiski, jo cilvēki sapratuši, ka ieguldot savus līdzekļus nekustamajā īpašumā pēc gada var gūt peļņu līdz 100% vai pat vairāk. Tajā pat laikā noguldījumu tirgus piedāvāja ienākumus no 5% gadā zema riska noguldījumiem, piemēram, depozītiem, un līdz 25-30% fondu programmām ar dažādu riska līmeni. Tajā situācijā noguldījumus izmantoja tikai tie, kam nebija pietiekošu līdzekļu nekustamā īpašuma iegādei, vai arī tie, kas nevarēja atļauties ilgtermiņa noguldījumus. Taču šogad situācija ir krasi mainījusies. Ir pienācis brīdis, kad ekonomiskā situācija valstī veicina uzkrājumus,” situāciju skaidro AS "Privatbank" valdes loceklis.

Sandra Kalniņa, AS „Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds” izpilddirektore, stāsta par pensiju fondiem, kas Latvijā nav nekāds jaunums, jo tie darbojas jau no 1998. gada. „Pēdējos gados pensiju fondiem ir strauji pieaudzis gan dalībnieku skaits, gan kapitāls. Parādās tendence, ka cilvēki, kas strādā pietiekami atalgotu darbu un kam rodas brīvi līdzekļi, izvēlas vairākus uzkrājumu veidus vienlaikus – gan depozītu, gan pensiju fondu, gan nekustamos īpašumus vai apdrošināšanu,” par uzkrāšanas tendencēm stāsta S.Kalniņa.

Depozīti – lai arī ne ienesīgākais, tomēr drošākais uzkrāšanas veids

Finanšu jomas pārstāvji min vairākus veidus, kā iespējams uzkrāt naudu: ieguldot nekustamajā īpašumā, uzkrājumu fondos, personīgajā biznesā vai noguldot bankā.

„Noguldījuma veidi atšķiras ar ienesīguma līmeni, ar termiņiem, kādā ieguldījumi atmaksājas, un riska pakāpi. Drošākais uzkrāšanas veids ir termiņa noguldījums, bet ne ienesīgākais,” norāda U.Zālītis, piebilstot, ka procentu likmes ir atbilstošas šī brīža tirgus situācijai.

O.Pavuk stāsta, ka nekustamais īpašums ir ienesīgs uzkrāšanas veids, bet tikai ilgtermiņā. „Uzkrājumu fondi pārejas ekonomikas apstākļos ir ļoti riskants pasākums. Arī ieguldīšana biznesā ir risks tiem, kas investē personīgos līdzekļus uzņēmumos vai jaunā biznesā,” atšķirības starp uzkrājumu veidiem skaidro O.Pavuk, piebilstot, ka uzkrāšana bankā ir mazienesīgs veids inflācijas apstākļos.

Arī Sandis Mediņš, SIA „Idynamic” valdes priekšsēdētājs, pauž līdzīgu uzskatu, ka tikai ieguldījums pārdomātā un peļņu nesošā biznesā ir izdevīgs, jo, ja līdzekļu ieguldīšana ilgtermiņa depozītā dod lielāku peļņu kā bizness - tad, protams, šādai uzņēmējdarbībai nav jēgas. „Visdrošākais un izdevīgākais uzkrāšanas veids ir atvērtais noguldījums. Taču lielākā daļa banku šobrīd piedāvā parastos noguldījumus, kur procentu likmes diemžēl nesasniedz pat inflācijas rādītāju,” norāda uzņēmējs.

Aigars Zariņš, SIA „Balsts” valdes priekšsēdētājs, piekrīt, ka nekustamā īpašuma tirgus šobrīd ir slīdošs un cenas nav stabilas. „No biznesa viedokļa raugoties ieguldījums nekustamajā īpašumā ir izdevīgs ilgtermiņā, jo nekustamie īpašumi būs paliekoši,” norāda A.Zariņš, prognozējot, ka šogad cenu kritums vēl turpināsies, taču ar tendenci samazināties.

L.Kiļs atzīst, ka viens no svarīgākajiem argumentiem, kādēļ iedzīvotājiem būtu lietderīgi uzkrāt naudas līdzekļus bankās, ir to drošība un iespēja ļaut naudai pelnīt: „Raugoties no ieguldīšanas principu viedokļa, ienesīgums un drošība ir divi faktori, kas viens otru izslēdz. Jo augstāks ir riska līmenis, jo potenciāli augstāks ir arī ienesīgums, un otrādi”.

„Ar ieguldījumu fondiem varētu vēl nedaudz pagaidīt un akcijas ir riskantas pašas par sevi, jo, ieguldot akcijās, investors iegulda uzņēmumā un līdz ar to tiek pakļauts tā uzņēmuma riskiem. Pretstatā, depozīti un parādzīmes, piemēram, ir ļoti droši ieguldījumi, jo banku stabilitāte ir laba un valsts parādzīmes ir gandrīz vispār bez riska, jo pastāv pieņēmums, ka valstis vienmēr pildīs savas saistības,” izvēles situāciju raksturo M.Rambaks.

Depozītu tirgū tiek vērotas arī noteiktas izmaiņas. „Apsveicama tendence: ja agrāk depozītos galvenokārt noguldīja gados vecāki cilvēki, tad pēdējā laikā noguldītāju auditorija kļūst arvien jaunāka. Šī tendence ir skaidrojama ar to, ka strauji sašaurinās to instrumentu skaits, kas ļauj droši ieguldīt un pelnīt. Ar katru akciju arī pieaug kopējais noguldītāju skaits. Pēdējās akcijas laikā "Atrodi savu īsto... depozītu" jaunu klientu skaits pieauga par 74%. Iepriekšējo akciju laikā tas turējās 50% robežās. Uzskatām, ka Latvijā sākas uzkrāšanas bums, kas augts plašumā visdrīzākajā laikā”, komentē Vladislavs Beļskis.

Izdevīgākā uzkrāšanas valūta – eiro

Šobrīd lielākā daļa banku piedāvā noguldīt LVL, EUR un USD. Aptaujāties eksperti norāda, ka par izdevīgāko valūtu, kurā uzkrāt, uzskata eiro. „Skatoties uz priekšu, es ieteiktu eiro, bet īstermiņā vajadzētu noguldīt latos – augstāko procentu likmju dēļ un fakta, ka lielākai daļai joprojām ir ienākumi latos. Ieteikums pēc laika izvēlēties eiro daļēji saistīts ar to, ka esam Eiropas Savienībā un agrāk vai vēlāk tāpat pāriesim uz šo valūtu,” iesaka. M.Rambaks, piebilstot, ka vēl viens iemesls ir, ka eiro ir pieņēmies spēkā pret dolāru.

„Es noguldīju naudu eiro, jo ceru, ka mūsu valsts drīzumā pāries uz eiro,” stāsta Valērijs Pustovits, kurš veica noguldījumu AS „Privatbank” uz trim, sešiem mēnešiem un vienu gadu, uzskatot, ka šādā veidā nauda nestāv uz vietas, bet strādā un nes peļņu.