Cik ilgi jāguļ ?
Visi eksperimenti ir pierādījuši: bez miega cilvēkam kļūs slikti (uzreiz vai pakāpeniski). Taču jautājums par to, cik ilgi ir jāguļ, paliek strīdīgs. Japāņu zinātnieki veikuši vērienīgu eksperimentu, kurā noskaidrojies: tie, kas guļ 7 stundas diennaktī, dzīvo ilgāk nekā tie, kas guļ 8–9 stundas, un tie, kas miegā pavada 6 stundas.Vairākums mediķu ir vienoti uzskatā: sievietes miegam ir jābūt nedaudz ilgākam nekā vīrieša miegam, bet ziemā mums visiem jāguļ nedaudz vairāk nekā vasarā. Tieši cik ilgs laiks jāpavada Morfeja apskāvienos, ir atkarīgs no organisma individuālām vajadzībām. Galvenais atcerēties: gulēt vairāk nekā nepieciešams ir gandrīz tikpat kaitīgi kā neizgulēties. Pēc ārstu ieteikuma, miegā jāpavada 7–8 stundas.Tiesa, mūsdienu dzīves ritmā nepietiekams miegs ir daudz aktuālāka problēma nekā gulēšana par daudz. Ārsti vērš uzmanību uz to, ka pašlaik plaši izplatās tā saucamā miega bulīmija:
cilvēki, kas neizguļas darba nedēļas laikā, nolemj “atgūt iekavēto” brīvdienās un pusi sestdienas pavada gultā. Šāds režīms ir organisma pašapmāns, kas var radīt nopietnus sarežģījumus.
Daudz prātīgāk (lai arī grūtāk) ir dzīvot pēc viena režīma kā darbdienās, tā brīvdienās. Ja nu tomēr miega bads piespiedu kārtā (bet varbūt brīvprātīgi?) ir kļuvis par jūsu dzīvesveida neatņemamu sastāvdaļu, tad atcerieties: lai adekvāti spriestu un salīdzinoši labi justos, vidēji statistiskam cilvēkam nepieciešamas vismaz 6 stundas un 40 minūtes miega. Sadalīts miegs.
Iespējams, sadalot nepieciešamo diennakts miega devu vairākās daļās, zināmu laiku izdosies ietaupīt. Visradikālāk jautājumu risinājis Leonardo da Vinči. Viņš atteicās no nakts miega pavisam, tā vietā iesnaudās uz 15 minūtēm ik pēc 4 stundām, tā kopumā diennaktī miegam veltot vien 1,5 stundas. Turklāt šādi viņš lieliski izgulējies. Taču sekot da Vinči piemēram ir riskanti:
regulāri mostoties nakts vidū, cilvēks “netiek” līdz ātrā miega fāzei un kļūst bezspēcīgs, nespējot kritiski novērtēt saņemto informāciju. Daudzās Vidusjūras zemēs jau izsenis miegu dala nakts un pēcpusdienas miegā. Ārsti apgalvo, ka, pateicoties tieši siestai, mazinās sirds un asinsvadu saslimšanu risks.
Pozitīva loma ir arī Vidusjūras virtuvei, kas bagātīga ar zivīm un dārzeņiem, un jūras gaisam. Starp citu, pagulēt pēc pusdienām patika gan Romas pāvestam Jānim Pāvilam II, gan Čērčilam. Katrā gadījumā par neliela pēcpusdienas snaudiena kaitīgumu neviens nav teicis. Tomēr mūsdienu darba apstākļos – labi, ja varam atļauties pusstundiņu atlaisties krēslā...
“4 stundas – vīrietim, 5 – sievietei, 6 – idiotam,” – tā Napoleons sacīja par veselīga miega ilgumu. Turklāt ģenerālisimuss ar to domāja laiku līdz pusnaktij. Pats viņš gulēt devās deviņos vakarā, bet vienos naktī jau modās svaigs kā gurķītis.
Materiāls publicēts sadarbībā ar: http://body.lv/
