LMA studentu modes skate „Studentu modes svētku” ietvaros

Pirmo „Studentu modes svētku” dienu ievadīja Latvijas Mākslas akadēmijas studentu veidota modes skate, kurā piedalījās 29 topošie modes mākslinieki: Jānis Bērzs, Zane Poriete, Sanita Simtniece, Edīte Treija, Lāsma Upeniece, Iveta Vilne, Daiga Zvirgzdiņa, Elīna Bože, Evija Krīgere, Ludmila Kruglika, Līva Ķauķe-Saule, Arita Varžinska, Elīza Ceske, Dana Ivanova, Vita Radziņa, Inga Tauriņa, Marta Toča, Anastasija Golubeva, Indra Miklāva, Agnese Oleksāne, Artis Štamgūts, Inga Šulce, Baiba Bērziņa-Skrīvere, Dace Krieviņa, Ieva Janelsiņa, Liene Subatiņa, Sabīne Burmeistare, Inese Zandere.

Sievietes apģērbs viņas ierocis, vai aizsargs – bruņas, šis motīvs pavada Indras Miklāvas kolekciju „Skārds”. Vīriešu krekli, kreklkleitas, kombinē un korsetes, sievišķība vīriešu pasaulē. Daigas Zvirgzdiņas kolekcija “Eksports” akcentē 50. – 60.gadu stilistiku. Ādas koferi, platās baltrāmju brilles, zeķes līdz celītim – daži eksotiski, bet jau kādu laiku atkal aktuāli knifiņi. Tērpa ceļojums pa ķermeni – ceļojuma uzlīmes, kas parasti klāj koferus nu pārcēlušās uz apģērbu, kļūstot par daļu no tā.

Līva Ķauķe-Saule, pēc pagājušā gada sievišķīgās kolekcijas pievērsusies arī vīriešiem, tiesa „Smaragda pilsētas burvis”, kas ir lielākoties vīriešu tērpu kolekcija, bagātīgi ar sievišķīgiem elementiem. Viņš – viss baltā un tērpa spēles ar klasiskiem piegriezumiem – tie ir vai nav modernie prinči? Vai arī kā pasakā tikai uzdodas par burvjiem…

Iveta Vilne kolekcijā “23:55” piedāvā vakara izklaides un atbrīvošanos no iestīvinātiem korektiem rāmīšiem, bet Ludmila Kruglika, iedvesmojoties no Tima Bērtona filmām, radījusi kolekciju „PSAIHO”, radītos tēlus ieliekot japāņu kultūras kontekstā un kombinējot japāņu samuraju tērpa elementus ar formālu vakara uzvalku. Estētiskais un šķietami ne tik elitārais – mehāniķa darba rīki, laboranta haltāts, metinātājs.

Lāsma Upeniece – „Betons”. Pārmaiņas pēc, kolekciju vidū parādās arī t.s. valkājamie apģērbi, ne tikai ekstravaganču cienītājiem un pa mēli ejošo gaumei un vajadzībām piemēroti. Atbilstoši nosaukumam, izmantoti galvenokārt melnie un pelēkie krāsu toņi un tik pat praktisks to lietojums – lielākoties kokvilna ar elastānu, elegancei – velvets un dabīgais zīds ar elastānu. Māksliniecisko pusi šeit nosaka dažādas tērpu detaļas – aizdares, lences un podziņas.

Cita starpā izceļas Lienes Subatiņas kolekcija „Leļļuki”, kas paredzēta pirmskolas vecuma bērniem. Biksītes un aubītes ar rišām, uzvalciņi un svītrbikses, mazliet elegances un daudz mīļuma.

Sanitas Simtnieces kolekcijas nosaukums vēsta – “Viņa dodas tikai pēc piena” – lauku meitenes tēls kokvilnas kleitiņā? Anastasija Golubeva ar kolekciju “180 km/h” – ātrums, ar kādu pasaules krāsas paskrien garām braucējam automašīnā, parādās arī tērpos – melns, zaļš, zils. Vienkāršas, plūstošas aerodinamiskas formas un dažādi ceļā izmanotjami apģērba gabali – lietusmētelis, pančo, plašķis, apģērbi ar kapucēm.

Artis Štamgūts kolekcijā „SĀKUMS”, sev ierastā manierē, veido kādas mistiskas civilizācijas ietērpus, futūristiskā manierē. Bet vampīru estētikai pievērsies Jānis Bērzs kolekcijā “V-EMPIRE”, šīs drēbes, kurās gan nav gotiskā melnuma, bet drīzāk japāniskas ietekmes, iecerētas, kā ikdienā valkājams apģērbs drosmīgiem un radošiem cilvēkiem.

Evijas Krīgeres kolekcija “Kāvi” balstās spēlēs ar etniskiem motīviem. “Kirzaviki”, kakla un galvas lakati, ziedu vainagi, austas jostas un linu krekli – īsts gards kumosiņš postfolkloras un pagānisko rituālu piekopējiem.

Jāpiemin arī Ingas Šulces kolekcija “Lieliskuma ideja”, kuras motīvi aizgūti no Luī XIV laika modes. Kolekcija radīta sievietēm, taču pamatā tai izmantotas šī laika vīriešu modes tendencies. Baroka smagnējais krāšņums – zelts un tumši brūnais, nedaudz spīdīgi materiāli un mežģīnes.

Savukārt Baiba Bērziņa – Skrīvere pievērsusies tropiskai eksotikai – „CACATUA” (ca-ca-tu-a). Savvaļas ziedu raksti, košas krāsas, izšuvumi un tamborējumi ceļ no aizmirstības rokdarbu mākslu, visu papildina ekskluzīvas galvassegas – „augļu terīnes”.