Par to liecina otrdien ASV žurnālā "Proceedings of the National Academy of Sciences" publicētais pētījums, kurā izmantoti žurku kaulu radioaktīvā oglekļa datējumi.
Tas noraida agrākos radioaktīvā oglekļa datējumus, kas liecināja, ka pirmie migranti no Polinēzijas Jaunzēlandē ieradās aptuveni 200.gadā pirms mūsu ēras.
Starptautisku pētnieku komanda Jaunzēlandes vides izpētes organizācijas "Landcare Research" doktores Dženetas Vilshērstas vadībā četras nedēļas pētīja Klusā okeāna žurkas kaulus un vietējās sēklas, ar ko šie dzīvnieki barojušies.
Pētnieki paziņoja, ka 1996.gadā veiktās žurku kaulu analīzes, kas to vecumu noteica kā 200.g.p.m.ē., bijušas kļūdainas un atkārtota izpēte norādījusi, ka to izcelsmes laiks ir 1280.gads līdz 1300.gads.
"Tā kā šī žurkas nespēj nopeldēt tālu, tās varētu būt ieradušās Jaunzēlandē tikai ar kopā ar cilvēkiem viņu kanoe vai nu kā krava, vai arī paslēpušās uz klāja," sacīja Vilmshērsta. "Tātad pašas agrākās liecības par Klusā okeāna žurku Jaunzēlandē norāda uz laiku, kad te ieradušies cilvēki."
Viņa piebilda, ka jaunākos datus apstiprina arī vairāk nekā 100 koku sēklu izpēte. Uz sēklām, kas saglabājušās abu Jaunzēlandes salu purvos un kūdrā, manāmi žurkām raksturīgie zobu nospiedumi, un to datējums sakrīt ar kaulu datējumu.
Pēc maoru leģendām Polinēzijas iedzīvotāji Jaunzēlandē ieradušies ar lielu kanoe floti no viņu mītiskās dzimtenes Havaiki.
Vilmshērsta norādīja, ka jaunais datējums sakrīt ar citiem pierādījumiem, kas norāda uz maoru ierašanos salās 13.gadsimta beigās, ieskaitot vecākās datētās arheoloģisko izrakumu vietas, mutvārdu leģendas, plašu meža izdedzināšanu, kā arī jūras un sauszemes faunas populācijas samazināšanos.