„Sievietes vienmēr ir tiekušās pēc varas, viņu dēļ pat notikuši kari un katastrofas. Viltīgākās varu panāk, izmantojot vīriešu rokas, radot ilūziju, ka viņi valda. Savukārt tās sievietes, kuras neizmanto viltību, tiecas pēc ietekmes un panākumiem pašu spēkiem. Latviešu sievietēm nepārprotami raksturīga pievilcība un uzņēmība, kas viņas atšķir no citu tautību daiļā dzimuma pārstāvēm.”
Motobraucējs Jānis Vinters:
„Sievietei jau no dabas ir dota ātra domāšana, tāpēc viņu spējas kļūt par ietekmīgām līderēm un vadītājām ir likumsakarīgas. Mūsdienās mainās sieviešu vērtības un arī pati sabiedrība – mājas pavarda uzturēšana un bērnu audzināšana vairs nav sieviešu prioritāte, tāpēc vairāk spēku tiek veltīts karjeras izaugsmei. Latviešu sievietes noteikti ir daudz izskatīgākas un vairāk rūpējas par savu ārieni nekā citu valstu līderes, jo Latvijā tam tiek piešķirta lielāka uzmanība. Manuprāt, jo vairāk ietekmīgu sieviešu, jo labāk – tas disciplinē vīriešus un ir stimuls arī viņiem nebūt nūģiem, bet rūpēties par sevi un būt izskatīgiem.”
Žurnāla KLUBS galvenais redaktors Juris Šleiers:
„Sievietes atrašanās sabiedriskās dzīves virsotnē ir loģisks sabiedrības attīstības process . Patlaban dzīve no vīriešiem prasa to pašu, ko tā vienmēr pieprasījusi no sievietēm. Taču jāņem vērā – skaistais dzimums nekad nav bijis vienādās pozīcijās ar stipro. Vīriešiem varas un ietekmes iegūšanā vienmēr tikušas dotas atlaides vai arī – viņi tās ir izkarojuši. Tagad, kad situācija ir vienlīdzīga, vīrieši zaudē sievietēm. Un labi, ka tā, jo „vīriešu pasaules” derīguma termiņš sen jau bija beidzies.”
Laikmetīgās mākslas muzeja krājuma izveidošanas nodaļas speciālists Mario Zeče:
„Esmu pamanījis, ka Latvijas sievietes aktīvi iesaistās uzņēmējdarbībā un ieņem svarīgus amatus vadības līmenī, tajā pašā laikā spējot saglabāt savu sievišķo pusi. Kultūras jomā, kurā pats darbojos, sievietes tiek pārstāvētas krietni vairāk nekā vīrieši, tādējādi parādot Latvijas kultūras unikalitāti. Pat statistika apstiprina manu novērojumu – aptuveni 70 procenti darbinieku kultūras sektorā ir sievietes, lielākā daļa kultūras nodaļu vadītāju Latvijā ir sievietes, piemēram, Kultūras ministrijas personālu galvenokārt veido sievietes, tāpat arī lielākā daļa Latvijas kuratoru, teātru un mākslas kritiķu ir daiļā dzimuma pārstāves.”
