Pēc svētku gājiena, presē bija lasāmi folkloras zinātāju secinājumi, ka neviens vien kolektīvs, labi gribot, krāšņos tērpus „salasījis” pa atsevišķiem elementiem – aizņemoties tos no citiem apriņķiem un radot tautisku „rasolu”. Pie tā gan, domājams, vainojama nezināšana, nevis apzināta vēlēšanās radīt jaunu stilu. Iespējams arī, ka reizēm šīs pieļaujamā/nepieļaujamā robežas vilktas pārlieku strikti, taču no otras puses – nav vērts to darīt arī tikai „ķeksīša” vai tautiska auseklīša pēc.
Tieši ar šādu nolūku – veicināt tradīcijām atbilstošu tautas tērpu darināšanu un valkāšanu, Dziesmu un deju svētku ietvaros norisinājās Latviešu tautastērpu skate.
Dalībnieki skatē piedalījās vairākās grupās, pārstāvot gan koru, gan deju kolektīvus, folkloras kopas, etnogrāfiskos un koklētāju ansambļus, skatē dalību ņēma arī labākie pašdarināto, nokomplektēto un no iepriekšējām paaudzēm saglabāto tautas tērpu īpašnieki. Skatei pieteikumus iesniedza pavisam 30 kori, 52 deju kolektīvi, 9 folkloras kopas, etnogrāfiskie ansambļi un koklētāju ansambļi un 51 individuālais pretendents.
Tā, līdzās bērniem un jauniešiem, kurus tautastērpos ieģērbuši koru vai deju kolektīvu vadītāji, uz „mēles” kāpj folkloras zinātāji, tērpu darinātāji un tie, kas tautastērpus kā lielu dārgumu glabājuši no paaudzes paaudzē.
Pārstāvētas tiklab senlatviešu tērpu restaurācijas, kā jaunāku laiku tērpi, kas paradoksālā kārtā tomēr šoreiz ir vissenākie, jo ir vienīgie autentiskie.
Tumšzilās seģenes, platie kakla riņķi, svītraini un rūtaini lindraki, garstulmu zābaki, izšūti krekli, dvieļi un villaines – un ne ziņas, ne miņas no šķietamās latviskās krāsu pelēcības vai pieticības – caurcaurēm vīd ugunīgi sarkani, silti zaļi, tumšzili un zeltaini toņi.
Pēc žūrijas komisijas lēmuma (Vija Goba – tekstilmāksliniece, SIA „Muduri” vadītāja, Lia Ģibiete – tērpu māksliniece, Inita Heinola – v/a „Latvijas Nacionālais vēstures muzejs” Etnogrāfijas nodaļas speciāliste, Aija Jansone – Dr.hist., etnogrāfe, Ilze Ziņģīte – v/a „Latvijas Nacionālais vēstures muzejs” Etnogrāfijas nodaļas vadītāja) skates laureāti balvā saņēma stopsaktu.
Latviešu tautas tērpu skates laureāti:
KORI
Īpašā balva – Madonas rajona Ļaudonas pagasta jauktais koris “Lai top”
1.vieta – Ogres novada kultūras centra jauktais koris “Ogre”
2.vieta – A/S “ Latvijas Finieris” jauktais koris “Trejkola”
3.vieta – Alūksnes skolotāju koris “Atzele”
un Hansabankas koris
DEJU KOLEKTĪVI
Īpašā balva – Alūksnes tautas nama deju kopa “Jukums”
1.vieta – Rīgas Kultūras un mākslas centra „Mazā ģilde” tautas deju ansamblis “Līgo”
2.vieta – Jelgavas pilsētas pašvaldības aģentūras „Kultūra” tautas deju ansamblis “Lielupe”
un Liepājas rajona Nīcas pagasta vidējās paaudzes dejukolektīvs “Nīca”
3.vieta – Brīvdabas muzeja dejotāju saime
un Daugavpils rajona Subates vidējās paaudzes deju kolektīvs
FOLKLORAS KOPAS, ETNOGRĀFISKIE un KOKLĒTĀJU ANSAMBĻI
Īpašā balva – Jelgavas pilsētas pašvaldības aģentūras „Kultūra” folkloras kopa “Dimzēns”
1.vieta – Nīcas etnogrāfiskais ansamblis
2.vieta – Ventspils rajona Popes pagasta folkloras kopa “Pūnika”
3.vieta – Rožu ģimene, folkloras kopas “Ore” dalībnieki
PAŠDARINĀTIE TAUTAS TĒRPI
Īpašā balva – Agita Pumpure
1.vieta – Inta Mūrniece
2.vieta – Maija Kulakova
un Dita Brūzīte
3.vieta – Māra Eglīte
NOKOMPLEKTĒTIE TAUTAS TĒRPI
Īpašā balva – Dagnija Kupča
1.vieta – Šternu ģimene
2.vieta – Auzu ģimene
3.vieta – Baiba Aleksejuka
SAGLABĀTIE TAUTAS TĒRPI
Biruta Celms
Dzidra Ambolte
Elfrīda Ezeriņa
Lūcija Gorbika
Maira Kate Klāsēna
Brita Lara Kurmis
Mirdza Pabērza
Ilga Prenclava
Alda Pakalne
Līga Reitere
Alvīna Škipere
