Jaunie dati, kas iegūti no Nacionālās Aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) pavadoņa "Marsa orbitālais izlūks", liecina, ka liels daudzums Marsa akmeņu ģeoloģiskajā pagātnē pārveidojās par tā dēvētajiem filosilikātiem. Šie lapveida silikāti veidojas, magmatiskiem iežiem atrodoties ilgstošā kontaktā ar ūdeni.
"Filosilikātos atomi izvietojas kārtās, un tajos vienmēr kaut kādā veidā atrodams ūdens, kas "iespiests" kristāliskā struktūrā," teica Mērčijs. Ūdens ir galvenais elements, kas nepieciešams, lai rastos dzīvība.
Pagaidām gan vēl nav izdevies atrast viennozīmīgas liecības par dzīvu organismu pastāvēšanu kādā periodā uz Sarkanās planētas, taču ūdens klātbūtne pagātnē ļauj secināt, ka kaut kad Marss ir bijis piemērots apdzīvošanai.
Uz Sarkanās planētas virsmas jau vairāk nekā četrus gadus strādā amerikāņu Marsa zondes "Spirit" un "Opportunity". Marsa virsmā pašlaik ar manipulatora rokas palīdzību burtiski "ierokas" zonde "Phoenix", kas nolaidās uz Marsa 25.maijā.
2009.gadā plānots palaist vēl vienu Marsa zondi "Mars Science Lab". Tā būs vismodernākā un dārgākā Marsa zonde vēsturē.
Zondes uzdevums būs noteikt, vai uz Marsa jebkad ir bijuši labvēlīgi apstākļi dzīvu organismu pastāvēšanai, kā arī, vai uz Sarkanās planētas ir ķīmiskie savienojumi, kas nepieciešami, lai rastos dzīvība, ziņo aģentūra ITAR-TASS.
