Iekārtojot virtuvi, pirmais jautājums, kas ir jāizlemj, - vai tā būs atsevišķa telpa vai arī savienota ar ēdamzāli, halli vai viesistabu un izskatīsies kā viena telpa ar dažādām funkcionālām zonām. Ja virtuvei atvēlēta noslēgta telpa ar četrām sienām un aizveramām vai aizbīdāmām durvīm, tad tās iekārtošana ir vienkāršāka.
Noteicošo toni virtuvē diktē sadzīves tehnika: plīts, tvaika nosūcējs, izlietne, ledusskapis u. tml. Lai saimniecei būtu ērtāka strādāšana un pie cepeškrāsns nevajadzētu mesties četrrāpus, elektriskās plīts virsmu un cepeškrāsni, kā arī mikroviļņu krāsni iebūvē atsevišķi. Bez tam virtuvē nereti tiek uzstādīti arī ūdens sildītāji, apkures katli, veļas mašīna, ja citās telpās dzīvoklī tiem nav vietas. Tādējādi kopumā virtuvē ir vairāk nekā desmit dažādi elektrības punkti. Bez tam vēl jāņem vērā arī ventilācija, ūdens, gāzes, kanalizācijas vadi. Tiesa, pārvilkt tos citā - piemērotākā - vietā mūsdienās vairs nav nekāda problēma.
Pirms sadzīves tehnikas iegādes, vienmēr rodas jautājums - cik daudz līdzekļu saimnieki ir gatavi tajā ieguldīt. Ja izvēlas vidusmēra līmeni, tad to ieteicams noturēt itin visā iekārtojumā. Šādā situācijā nebūtu īsti piemērotas lamināta, bet gan MDF (kokskaidu plātņu) mēbeles, kuras var nokrāsot jebkurā tonī. Turklāt tās var būt gan matētas, gan arī spīdīgas. Pie šādām mēbelēm viegli pieskaņot arī visu pārējo iekārtojumu.
Ja, piemēram, izvēlas «Electrolux» ledusskapi, tad parasti, pērkot arī visu pārējo, dzīves kvalitātes līmeni negrib pazemināt. Šādai sadzīves tehnikai blakus ne visai atbilstoši izskatīsies poļu gatavās mēbeles, piemērotākas būs masīvkoka individuāli pasūtītas mēbeles. Pēdējais modes kliedziens - venges koks. Tiesa, ar koka plauktiem virtuvē jābūt ļoti uzmanīgiem - atliek tikai uz tāda neapdomīgi nolikt kādu slapju krūzi vai citu trauku, kad, skat, - paliek plankums. Tāpēc virtuvē virsmām ieteicamāk izvēlēties cietāka - akmens vai kompozītmateriāla virsmas, kuru izvēle tagad ir visai plaša. Vēl pavisam nesen korians, kas atgādina smalki samaltus un iecietinātus akmentiņus, bija visai dārgs un daudziem nenopērkams, bet tagad tā cenas kļuvušas demokrātiskākas. Pēdējā mēbeļu un interjera izstādē šo materiālu piedāvāja arī slovāku firmas, kuru cenu piedāvājums bija patīkami lēts. Turklāt no koriana var pagatavot gan virsmas, gan arī izlietni, kas ir gan viegli kopjama, gan atjaunojama, ja tā noskrāpējas. Kompozītmateriāli ir ne tikai praktiski, bet arī vizuāli interesanti - to virsmas rotā gan mazi akmentiņi, gan gliemežvāciņi, gan spogulīši u. tml. efekti.
Iekārtojot virtuvi, rūpīgi jāpārdomā un jāizplāno vieta galdam un krēsliem. Nereti, salaižot virtuvi kopā ar viesistabu, galdam neatvēl pietiekami daudz vietas, jo bieži vien arī pati virtuve ir mazizmēra. Iebūvējot virtuvē visu, kas nepieciešams, galdam vairs atliek pavisam neliels mazs stūrītis, kur piemesties... Bet laiki, kad viesi sasēdās uz dīvāna un ēda pie mazā, zemā galdiņa, ir pagājuši. Arī bāra letes izrādījās ne pārāk piemērotas ēšanai - pie tādas var vienīgi piesēst un izdzert kafiju vai vīna glāzi. Tagad atkal modē galdi, pie kuriem var ērti un brīvi apsēsties.
Tā kā virtuve ir saimnieces darba vieta, tajā ieteicams ierīkot vismaz trīs dažādu veidu apgaismojumus, vienu no tiem noteikti virs galda. Ja tas neatrodas precīzi virs galda, tad ēna krīt tieši uz šķīvjiem un nevar redzēt, ko ēd.
Bez tam virtuvē nepieciešams telpas vispārējais apgaismojums, kas vairāk vai mazāk izgaismo visu telpu kopumā. Lai saimniece skaidri redzētu, ko mazgā, griež un smērē, atsevišķu lokālo apgaismojumu iekārto zem augšējiem skapīšiem virs darba virsmām, kā arī virs izlietnes, plīts.
Materiāls tapis sadarbībā ar \"Lauku avīzi\"
www.virtuves.lv