Izmēri, formas, konfigurācija
Pirms doties uz veikalu jāizlemj vairāki visnotaļ būtiski jautājumi. Pirmkārt, jāizdomā, kādu izmēru un kādas formas galds konkrētajai telpai būtu vispiemērotākais. Ražotāji piedāvā taisnstūra, kvadrātveida, apaļas un ovālas mēbeles. Kurai dot priekšroku? Atbilde būs atkarīga no telpas platības un konfigurācijas. Vēl ir svarīgi arī tas, kur galdu paredzēts novietot - pie sienas vai atstatus. Novietošanā jāņem vērā, ka aiz krēslu atzveltnēm jābūt apmēram 40 cm brīvai telpai, lai cilvēki varētu ērti apsēsties un piecelties.
Kvadrātveida galdus parasti izgatavo ne pārāk lielus (70x70, 80x80, 100x100 cm). Tie paredzēti 3-4 cilvēkiem, un vairāk iederas virtuvēs. Dažkārt šīm mēbelēm paredzētas transformācijas iespējas, un tas ir ļoti ērti - ja atnāk ciemiņi vai atbrauc tālāki radinieki, galdu ar speciāliem ieliktņiem var pagarināt.
Tomēr jāteic, ka ēdamgaldu plašajā klāstā līderpozīcijas laikam ieņem taisnstūra formas galdi. Panākumu atslēga, visticamāk, slēpjas universālajā pielietojumā. Proti, taisnstūra galds vienlīdz labi izskatās gan telpas centrā, gan pie sienas (šo konstrukciju garums var svārstīties no 80 līdz 250 cm, bet platums no 80 līdz 110 cm. Varianti ir dažādi un dizains daudzveidīgs. Jāpiebilst, ka labāk no šī klāsta izvēlēties galdus ar noapaļotiem stūriem (it īpaši tad, ja mājās ir mazi bērni).
Ovāliem un apaļiem galdiem ir plūstošas līnijas. Īpaši labi un dekoratīvi šādi galdi izskatās plašā telpā. Apaļos un ovālos galdus var izvēlēties atklāta plānojuma mājokļiem tad, ja vēlamies īpaši izcelt ēdamzonu. Mazākajiem apaļajiem galdiem (4 personām) diametrs ir ap 75 cm, bet lielākajiem - 110 cm.
Koka dabiskums
Divi iecienītākie materiāli, no kā mūsdienās izgatavo ēdamgaldus, ir koks un stikls. Līderpozīcijas gan vairāk pieder kokam, kas ir ekoloģisks materiāls, un spēj radīt mājīgumu un omulību. Galdu ražošanā izmanto dažādas koksnes - ozolu, bērzu, dižskābardi, kas ietilpst vidējā cenu klasē. Vienkāršākas mēbeles darina no skuju kokiem, priedes un egles, bet dārgākās un izsmalcinātākās no riekstkoka, ķirškoka u.tml. Šīm koksnēm piemīt dekoratīvas īpašības, jauka nokrāsa un interesanta tekstūra.
Koka virsmas pārklāj ar laku vai emalju. Materiāli iesūcas visās koksnes porās, pasargājot to no mitruma un netīrumiem.
Konstruējot galdus ražotāji pārsvarā pieturas pie līdzīgiem principiem. Galda apakšējo daļu (kājiņas un apaļtapu joslas) izgatavo no masīvkoka, jo skrūves presētās plāksnēs (DSP) turās slikti. Šādiem modeļiem ir arī salīdzinoši īsāks kalpošanas laiks.
Galdvirsmas no masīvkoka var būt pakļautas deformācijai, tāpēc labāk izvēlēties MDF vai "salikto" masīvkoku, kas sastāv no vairākām salīmētām koka plāksnēm. Parasti ražotāji raugās, lai koksnes šķiedras būtu novietotas dažādos virzienos, jo tas līdzsvaro iekšējo spriedzi, un piešķir mēbelei lielāku izturību. Lai nomaskētu savienojumu vietas starp plāksnēm, izstrādājumus mēdz pārklāt ar finierskaidām.
Caurspīdīgā elegance
Ēdamgaldu konstrukcijās (galdvirsmās) galvenais koka konkurents mūsdienās ir stikls. Šādi galdi ir īpaši iecienīti atklātā plānojuma telpās, kur apvienotas virtuves, ēdamistabas un viesistabas zonas. Mēbeļu grupa ar stikla ēdamgaldu centrā šķiet viegla, kompakta un eleganta.
Jāpiebilst, ka mēbeļu rūpniecībā izmanto drošu rūdīto stiklu, ko gandrīz nemaz nav iespējams saplēst. Bet, ja nu tomēr tāda nelaime gadās tad stikls sabirst sīkos gabaliņos, neradot asas lauskas.
Stikls labi izskatās gan pats par sevi, gan kombinācijās ar citiem materiāliem - metālu, koku, pinumiem.
Materiāls tapis sadarbībā ar domlv.eu
www.virtuves.lv