Pieņemsim, ka jūs jau esat pasūtījuši virtuves iekārtu vai iekārtojuši viesistabu, kurā plānota arī ēdamzona. Tagad atlicis vēl izvēlēties tikai ēdamgaldu un krēslus. Jūs staigājat pa veikalu, un acis vai žilbst no plašā piedāvājuma. Te ir visvisādi galdi: lieli, mazi, apaļi, četrkantaini, kvadrātveida, koka, pinumu, plastikāta... Kurš no tiem ir īstais un vislabākais?
Ēdamzonai viesistabā cilvēki parasti iegādājas ovālu vai taisnstūra galdu, taču pēdējais nebūs īsti piemērots tad, ja mājās ir mazi bērni. Mazuļi, kā zināms, ir ļoti kustīgi, un droši vien viņi savām rotaļām izvēlēsies arī viesistabu. Tas nozīmē, ka pastāv iespēja savainoties uz asajiem galda stūriem. Ja reiz esat izlēmuši, ka galdam jābūt taisnstūra, tad vajadzētu pameklēt tādu modeli, kam ir noapaļoti stūri.
Tomēr galda iegādē svarīgākais ir konkretizēt, kam īsti tas nepieciešams, kā, cik bieži tas tiks lietots, un cik cilvēku pie tā sēdīsies.
Ja jums ir liela ģimene un mājās bieži iegriežas viesi, tad nenoliedzami būs nepieciešams liels galds. Ja ģimene nav liela un viesi iegriežas reti, tad varēs iztikt ar nelielu galdu, kas domāts četriem, pieciem cilvēkiem. Un, visticamāk, ka šādā mājā ēdamzona tiks iekārtota virtuvē. Ja mājinieku ir maz, bet ciemiņi tomēr iegriežas bieži, tad īsti vietā būs transformējamais galds, ko var palielināt vai samazināt pēc vajadzības.
No 17. gadsimta
Par apaļajiem un kvadrātveida galdiem mums principā viss ir skaidrs, taču transformējamo galdu konstrukcijas gribētos aplūkot nedaudz plašāk.
Pirmo transformējamo galdu 17. gadsimtā radīja amatnieks Pambroks, kurš strādāja pie karaļa Georga. Šīs konstrukcijas no tā laika nes sava izgudrotāja vārdu, un tiek dēvētas par "pambrokiem", ko varētu tulkot arī kā galds-grāmata (ar paceļamām un nolaižamām malām). Taču tas nav vienīgais transformējamo konstrukciju veids. Vēl ir pazīstami saliekamie galdi ar bīdāmu galdvirsmu un galdi ar maināmu augstumu.
"Pambroks" ir kompakts un neaizņem daudz vietas, jo viena no tā daļām saliktā stāvoklī ir nolaista lejup. Taču tas nav diez ko ērts no tā viedokļa, ka kādam no sēdētājiem ceļgali atdursies pret sānu balsta daļu. Turklāt šis galda veids nav pārāk izturīgs.
Galds ar bīdāmo virsmu arī ir kompakts, taču tam ir smagi ieliktņi, ar ko jāapietas uzmanīgi - ja plātne netīšām uzkritīs uz kājas vai, saliekot galdu, iespiedīsiet pirkstus, tas būs ļoti sāpīgi.
Galds ar maināmo augstumu ir ļoti racionāls, jo no zema žurnālgaldiņa iespējams iegūt pusdienu galdu. Taču tam piemīt viens mīnuss - galda virsma nav pārāk liela, un daudz cilvēku ap to nevarēs sasēsties.
Galdu izmēri
Lai galds būtu ērts, tam jābūt pietiekami lielam un pareizā augstumā. Optimālie pusdienu galda izmēri ir noteikti atbilstoši vidējam cilvēka garumam. Līdz ar to par atbilstošu varam uzskatīt galdu, kura garums ir 120 cm, augstums 74 cm, bet platums ne mazāk par 76-80 cm. Savukārt apaļa galda diametram vajadzētu būt aptuveni 90 cm.
Minētās mēbeles dizainu jāizvēlas atbilstoši pārējās telpas iekārtojumam. Ilgus gadus popularitātes viļņa virsotnē turas koka galdi, taču pēdējā laikā cilvēki nereti izvēlas galdus ar stikla virsmām. Caurspīdīgais materiāls telpai piešķir gaišumu un vieglumu, turklāt tas ļoti labi iederas mūsdienīgā interjerā.
Tomēr pats svarīgākais ir, lai galds patiktu pašiem tā lietotājiem, jo skaistas lietas uzlabo garastāvokli un tādā noskaņā maltīti ieturēt ir daudz tīkamāk.
Materiāls izmantots no multiprese.eu
www.virtuves.lv