Pasākumi
Dailes teātris
Dailes teātris (DT) tika atklāts 1920. gada 19. novembrī ar Raiņa „Induļa un Ārijas” izrādi Amatnieku palīdzības biedrības telpās Lāčplēša (toreiz Romanova) ielā 25, kur pirms tam bija darbojies nu jau vairākus gadus slēgtais Rīgas Jaunais teātris. Ideja dibināt Rīgā jaunu teātri, atšķirīgu no pastāvošajiem t.s. naturālpsiholoģiskā novirziena teātriem, inteliģences vidū brieda jau labu laiku, līdz domubiedri grāmatizdevējs Ansis Gulbis, dzejnieki Rainis un Aspazija, inteliģences aprindās plaši pazīstamais bijušais Jaunā Rīgas teātra aktieris Eduards Smiļģis u.c. apvienojās “Raiņa klubā”, un radās iespēja atklāt savu – Dailes teātri. Teātra oficiālais nosaukums līdz 1935. gadam ir “Raiņa un Aspazijas Tautas nama Dailes teātris”. Teātra vadību uzņēmās Eduards Smiļģis, aktieru ansambļa meistarības izkopšanai un vienota stila veidošanai jau no paša sākuma tika ieviesta t.s. konsulārā sistēma, piesaistot teātrim spēcīgus teātra mākslas un glezniecības, plastikas-ritmikas konsultantus, kamersaspēļu vadītāju, mūzikas un izrunas konsultantus. Lai izaudzinātu teātra ievirzei atbilstošus aktierus, jau 1924. gadā nodibināta aktieru studija, kuras audzēkņi tika ieskaitīti aktieru ansamblī. DT pastāvēšanas laikā mācības beigušas nu jau astoņas aktieru studijas. Teātra repertuārā jau kopš pirmsākumiem bijusi gan pasaules lielā dramaturģija - Raiņa, Šekspīra, Šillera, Ibsena darbi, gan tā laika talantīgāko autoru lugu uzvedumi. Īpašu vietu ieņem muzikālās izrādes – šeit spēlētas gan “Trejmeitiņas”, “Monmartras vijolīte”, “Trīsgrašu opera”, gan „Meža gulbji”, „Tobāgo!” u.c. Jau kopš pirmajām sezonām teātris gādājis arī par bērnu izrādēm Ziemassvētkos. Kopš 1921. gada DT regulāri dodas viesizrādēs uz Latvijas novadiem. No 1925. gada DT piedalījies dažādos starptautiskos konkursos, izstādēs, skatēs. 1925. gadā Parīzes Starptautisko dekoratīvo mākslu izstādē DT saņēma Grand Prix un Diplome d’Honneur. Padomju laikā guvis neskaitāmas balvas dažādu valstu dramaturģijas festivālos. DT bijuši seši galvenie režisori un mākslinieciskie vadītāji. No teātra sākuma līdz 1965. gadam - teātra dibinātājs un izveidotājs Eduards Smiļģis, kura vadībā DT tika izaudzinātas trīs aktieru studijas. Līdz 1970. gadam teātra vadītājs bija Dailes teātra 2. studijas audzēknis aktieris un režisors Pēteris Pētersons (DT 4. studijas dibinātājs), pēc tam - aktieris, režisors un pedagogs Arnolds Liniņš (teātra 5., 6. un 7. studijas vadītājs), bet kopš 1987. gada teātra mākslinieciskais vadītājs bija DT 5. studijas audzēknis aktieris un režisors Kārlis Auškāps (DT 8. studijas vadītājs). No 2002./2003. gada sezonas līdz 2009. gadam teātra mākslinieciskais vadītājs bija Mihails Gruzdovs. No 2010. gada maija teātra mākslinieciskais vadītājs ir Mārtiņš Vilkārsis. Teātris ap sevi pulcējis daudzus redzamākos literātus – pirmais teātra „literārais direktors” bija Rainis, tā repertuāru veidojuši Valdis Grēviņš, Elīna Zālīte, Mārtiņš Zīverts, Jūlijs Vanags, Līvija Akurātere (tolaik vēl Pečaka), Nora Vētra-Muižniece, Sarmīte Streņģe, Olga Ribovska, Māris Ronis, Gundega Saulīte, Uģis Segliņš. Šobrīd teātra literārā padomniece ir teātra zinātniece Evita Mamaja. Teātra galvenie mākslinieki bijuši Oto Skulme, Ģirts Vilks, Ilmārs Blumbergs, Ints Sedlenieks, Aigars Ozoliņš, Andris Freibergs. Scenogrāfijas veidojuši Oskars Muižnieks, Kurts Fridrihsons, Jānis Anmanis, Juris Dimiters, Juris Toropins, Vilnis Vējš, GuntarsKambars, Ivars Noviks, Mārtiņš Vilkārsis u.c. Kopš teātra pastāvēšanas sākuma liela vērība tikusi piegriezta izrāžu muzikālajam noformējumam. Teātra muzikālo seju veidojuši Burhards Sosārs, Marģeris Zariņš, Indulis Kalniņš, Juris Karlsons, Arturs Maskats. Tagadējais Dailes teātra muzikālās daļas vadītājs ir komponists un kordiriģents Juris Vaivods. Līdz 1977. gadam teātris mitinājās bijušajās Jaunā Rīgas teātra telpās Amatnieku namā. Pirmajās sezonās skatītāju zāle bija gara taisnstūrveida telpa bez paaugstinājuma zāles beigās. Eduards Smiļģis, pats pēc izglītības būvinženieris, katru vasaras periodu centās uzlabot skatuvi un skatītāju zāli, izveidojot zāles tālākajām rindām pacēlumu (tas saglabājies vēl šodien), taču viņa sapnis bija jauna teātra ēka. Dailes teātra popularitātes dēļ tas kļuva iespējams, un 50. gados sākās projektēšanas darbi. Projekta autore ir arhitekte Marta Staņa, pēc viņas nāves to palīdzēja realizēt arhitekts Imants Jēkabsons. 1977. gadā ar īpašu Dailes teātra vēsturi atainojošu koncertuzvedumu “...Visu savu mūžu...” teātra ansamblis un personāls pārcēlās uz jauno ēku Brīvības, toreiz Ļeņina, ielā Nr. 75.