Pasākumi
Daugavas muzejs
Daugavas muzeja misija ir atklāt un parādīt Daugavu, kā arī Salaspili un tās apkārtnes unikālo vēsturi no 9. g.t. pr. Kr. līdz mūsu dienām, kā Eiropas un Latvijas vēstures un kultūras mantojuma nozīmīgu sastāvdaļu. Daugavas muzejs atrodas Doles salas centrā, Sausās Daugavas krastā iepretim Ķekavai novietotā Doles muižas apbūves kompleksa jaunajā kungu mājā. Muižas ēka celta 1898.g. 1920. gados muižas pilī tika iekārtota pamatskola, bet kopš 1954.gada – zvejnieku kolhoza klubs. 1977. gadā šajās telpās tika atklāts Daugavas muzejs. Muzeja krājums veidojies, pievēršot galveno uzmanību Daugavas un tās apkārtnes vēsturei sākot ar pirmo iedzīvotāju ienākšanu Latvijas teritorijā līdz pat mūsdienām. 2010.gada decembrī muzeja krājuma vienību skaits pārsniedza 51 891 (no tām pamatkrājumā – 34358 vienību). Vērtīgākās krājuma kolekcijas ir zvejas rīku kolekcija (parka ekspozīcijā atrodas unikāla lašu un nēģu taču konstrukcija), fotogrāfijas par Daugavas amatiem, pastkartes, etnogrāfiskie priekšmeti, kas liecina par iedzīvotāju dzīvesveidu Daugavas krastos. Sākot ar 1978.g. ik gadu muzejs organizēja kompleksās ekspedīcijas, kā rezultātā savāktas un iegūtas liecības par iedzīvotāju sadzīvi, tradīcijām, etniskajām atšķirībām, amatiem Daugavas krastos sākot no Latvijas Baltkrievijas robežas līdz Daugavas ietekai Rīgas jūras līcī. Muzejs iepazīstina ar Latvijas vēstures notikumiem, kas norisinājušies Daugavas krastos, un ar krasta iedzīvotāju kultūras liecībām. Arheoloģijas ekspozīcijā ir apskatāmi unikāli materiāli par Latvijas senāko vēsturi, sākot ar pirmo akmens laikmeta cilvēku dzīvesvietu: Salaspils Laukskolas apmetni (9.g.t. pr. Kr.), līdz pat Ikšķiles pils un baznīcas kompleksam – pirmajai mūra celtnei Baltijā (1184). Daugavas lejtecē jau ar pirmo iedzīvotāju ienākšanu šajā teritorijā koncentrējās cilvēku dzīvesvietas, attīstījās tirdzniecība un amatniecība. Par to stāsta arī Daugmales pilskalna (2.g.t. pr. Kr. – 12.gs.) bagātais senlietu klāsts. Vēlajā dzelzs laikmetā (9.-12.gs.) Daugavas lejtecē krustojās seno baltu, lībiešu un skandināvu intereses, kā arī darbojās pirmie kristietības misionāri. Viduslaiku sadzīves priekšmeti un ieroči atspoguļo dzīvi Livonijas konfederācijā, kad pie Daugavas izveidojās pirmās jaunas pilsēttipa apmetnes.