Andris Freibergs. Scenogrāfija

Līdz 31.maijam Eduarda Smiļģa teātra muzejā būs atvērta izstāde "Andris Freibergs. Scenogrāfija”.

Scenogrāfija – laiktelpa kustībā – darbojas kā reālās telpas ekvivalents, kurā ir iekļauta neredzamā pāreja no ārējās pasaules uz iekšējo domu un jūtu telpu.

Andra Freiberga (dz. 1938) scenogrāfiju raksturo skaidra, formāli akcentēta struktūra. Scenogrāfs izmanto fiziskos resursus, papildinot tos ar skopām "piezīmēm", precīzām detaļām minimālisma izpratnē un laika nospiedumu matērijā, kādu redzam rūsas skartā metālā vai nospeķotā mētelī. Dramatiskās norises laikā šie komponenti mijiedarbojas ar spēli, pārtopot tēlainā vizuālajā rindā, kuras lielākais ieguvums ir materialitātes transformācija garīgā enerģijā. 

Andris Freibergs debitēja Drāmas (Nacionālajā) teātrī 1965. gadā ar savu diplomdarbu, beidzot LPSR Valsts Mākslas akadēmiju. Kopš tā laika viņš ir veidojis vairāk kā 230 iestudējumus dažādos Latvijas un ārzemju teātros. Viņš ir bijis Drāmas teātra mākslinieks-inscenētājs (1965 – 1973), Jaunatnes teātra galvenais mākslinieks (1973 – 1992), Dailes teātra galvenais mākslinieks (2002– 2005). Kopš 1992. gada Andris Freibergs ir Latvijas Nacionālās operas galvenais scenogrāfs.

Otra būtiska Andra Freiberga darbības joma ir saistīta ar pedagoģiju. Kopš 1971. gada viņš ir Latvijas Mākslas akadēmijas scenogrāfijas specialitātes pedagogs, Scenogrāfijas katedras vadītājs (1994-2013), profesors emeritus, izskolojis vairākas talantīgu scenogrāfu paaudzes.

Izstādē "Andris Freibergs. Scenogrāfija” LKA E. Smiļģa Teātra muzejā, skatāmi maketi, videoieraksti, instalācija, fotogrāfijas no 49 iestudējumiem, kas tapuši sadarbībā ar režisoriem Ā. Šapiro, M. Ķimeli, U. Pūcīti, O. Kroderu, F. Deiču, A. Liniņu, M. Gruzdovu, R. Kozaku, A. Hermani,  V. Oelšlegeli, E. Nīganenu, A. Morfovu, K. Vuss, A. Žagaru, G. Varnasu, horeogrāfēm M. Murdmā un A. Sigalovu.

Norises laiks: 24.10.2012. 12:00 - 31.05.2014. 12:00