Ideja par šādu ceļojošu izstādi Arturam Bērziņam radās pirmās personālizstādes "Nomalība" laikā, runājot un diskutējot ar apmeklētājiem par Nomalības darbiem, dabu un mākslu. Atsauksmes bija visdažādākās, bet bija viena, kura atkārtojās un dominēja. Un tā ir: dabā tā nav - kā Artura darbos, jo daba nav tik tumša un tik parasta. Tajā pašā laikā tieši tāda tumša un parasta tā bija apskatāma pa logu. Arturs nonāca pie secinājuma, ka cilvēks nepieņem un neuztver dabu tādu, kāda tā ir.
Pagājušā gada jūlijā, kad Arturs apmeklēja Pedvāles brīvdabas mākslas muzeju, pie mājas skursteņa spietoja bites un kāda dāma uzsauca otrai : „...paskaties, izskatās kā videofilmā...”. Šī frāze Arturu pārņēma, jo zinot, ka mākslā ir kaut kas no dzīves, izrādījās var būt arī otrādāk - varam pieskaņot dzīvi mākslai.
Nesen kādā interneta portālā bija diskusiju, kur fotoentuziasti apsprieda savus foto, kā „purvīšus”.
Citā portālā, kur ļaudis pulcējas, lai pēc pašizvēlētas, bet kopējas tēmas zīmētu datorā, atradās nedēļas tēma: Purvītis.
Portālā www.lv.lv Helēna Demakova izsakās: "Man liekas, nav cilvēka šai pasaulē, kuram nebūtu tuva šī māksla. Raugoties mūsu dabā, domāju, ja tā atspoguļota Purvīša gleznās, tad Purvīša gleznas ietekmējušas manu dabas uztveri.".
Pēc mākslinieka domām cilvēki dabu redz tādām, kā Purvīša acīm, ar to saprotot Latvijas ainavu glezniecības vecmeistara Vilhelma Purvīša (1872-1945) darbus. Tātad ir meistars, kurš ir dzīvs tautas apziņā, un ļaudis atrod savās fotogrāfijās šī meistara gleznas. Māksla cilvēkam ir realitātes filtrs un šis filtrs pēc būtības ir tikai interpretācija, kas bieži vien robežojas ar fikciju. Svarīgs ir aspekts, ka cilvēku primāri interesē paša darinājumi, kas ir realitātes atdarinājumi un šī atdarināšana ir svarīga cilvēka psihes funkcija.
Izstāde strukturēta trīs daļās un katrā no tām tiks izteikts kāds pieņēmums:
1. Vilhelma Purvīša darbu analīze. Šeit tiks pētīts, cik lielā mērā var uzskatīt Purvīša gleznas par reālas dabas atspoguļojumu un kāds tām sakars ar dabu. 1. Pieņēmums.
2. Realitāte. Šajā daļā tiks izpētīts un strukturēts tas, ko mēs saucam par dabu un mērķis ir noskaidrot, cik mūsu apkārtne ir dabiska vai nedabiska. 2. Pieņēmums.
3. 3. Pieņēmums.
Stilistika un tehnika
Kad Arturs vāca materiālu izstādes darbiem, zem kāda ozola dzirdēja lapotnē čivinām putnu un piefiksēja, ka atkārto dzirdēto – atdarina putna dziesmu savā galvā. Tad saprata, ka tai brīdī, kad skatās uz objektiem (kokiem, cilvēkiem...) tos atkārto tāpat kā skaņas – iejūtoties, piedzīvo objektu. Tāpēc šajā izstādē visi attēli ir atdarinājumi bez stilizācijas un interpretācijas. Attēlos nav autora, mākslas un estētikas. Estētika ir tik, cik dabā tā sastopama un tik, cik ogles pulveris uz geso grunts ir estētisks pats par sevi. Visi pārzīmētie attēli iegūti fotografējot dabā, izņemot Vilhelma Purvīša darbu kopijas, kas veiktas skanējot grāmatas attēlus un fotografējot muzejā. Katrs darbs satur kādu ideju un stāstu.
Process
Istādē "Bez nosaukuma (tautiskais romantisms)" būs skatāma vairākās Latvijas pilsētās. Izstādes ceļojums sākās pagājušā gada novembrī Aizputē Mētra Mājā un pēc Liepājas galerijas "Gaitenis Alejas 18" turpināsies Līvānu mākslas skolas izstāžu namā, Rīgas Mākslas Telpā, kā arī iespējams vēl citviet.
Liepājā tiks izstādīti deviņi darbi, kuri savukārt sastāvēs no divām līdz trīsdesmit astoņām daļām un kopējais daļu skaits būs astoņdesmit.
Izstāde apskatāma darba dienās (no 26.līdz 30.janvārim) no plkst. 9:00 – 19:00
Izstādes izskaņā šī gada 31.janvārī plkst. 15:00 Liepājā galerijā "Gaitenis Alejas 18" notiks izstādes apmeklētāju tikšanās ar autoru.
Izstādi finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla Fonds.
Sīkāk par autoru : www.artursberzins.lv
