Iestudējums ir LNO direktora Andreja Žagara debija operas režijā. Tas tapis 2002. gadā starptautiski plaši pazīstamajam Dalhallas operas festivālam. 2003. gada janvārī šis uzvedums piedzīvoja pirmizrādi arī uz LNO skatuves, un šo gadu laikā pabijis ne tikai viesizrādēs Vīsbādenē, bet kļuvis Vāgnera operu renesanses aizsācējs Latvijā. Izrādes ieraksts veikts 2008. gada 20. aprīlī. Pie diriģenta pults — Kauņas un Lietuvas Nacionālā orķestra galvenais diriģents Modests Pitrenis. Galvenajās lomās — Egils Siliņš, Mlada Hudoleja, Krišjānis Norvelis, Džonijs van Hals, Stūrmaņa lomā – Viesturs Jansons.
Latviešu mūzikas vēstures avotos minēti vairāki datumi, kuri būtu uzskatāmi par Latvijas Nacionālās operas dzimšanas datumu. To amplitūda aptver nepilnu kalendāro gadu – no 1918. gada oktobrim līdz pat 1919. gada janvārim. Šo vēsturisko notikumu centrā ir Riharda Vāgnera mūzika. Tieši ar viņa operām „Klīstošais holandietis” un „Tanheizers” arī saistīti Latviešu operas pirmsākumi.
„Klīstošais holandietis” opertrupas „Latvju opera” sniegumā pirmizrādi piedzīvoja 1918. gada 15. oktobrī tagadējā Nacionālā teātra zālē, bet Latvijas Nacionālajā operā (tolaik sauktā par Pilsētas Vācu teātri) - 1919. gada 23. janvārī. Tās nosaukumus latviskojuma dēļ bijis mazliet citāds - „Skrejošais holandietis”.
Kopumā šogad Latvijas Televīzijas ēterā būs skatāmas vairākas LNO jubilejai veltītas pārraides, kuras noslēgs krāšņa kulminācija – svētku koncerts Latvijas Nacionālajā operā 2009. gada decembrī.
Foto: Gunārs Janaitis