Ciešā saikne ar fotogrāfiju Gunāram Kopštālam sākas pēc tam, kad 1945. gada vasarā netālu no Liepājas, vācu pamestos bunkuros viņš atradis 6x9 foto aparātu „Ccis Ikon”. Pirmās zināšanas smēlies no M.Buclera „Foto padomnieka”. Vēlāk sekoja cita pieejamā literatūra un konsultācijas pie Rīgas kino studijas operatoriem Vladimira Gaiļa un Māra Rudzīša. 1971. gadā mācījies Maskavā, Televīzijas un radio komitejas Augstākos kvalifikācijas celšanas kursos. Neklātienē studējis latviešu valodu un literatūru Liepājas Pedagoģijas Institūtā, tagadējā Liepājas Universitātē.
Fotomāklsinieks ir viens no Liepājas foto pulciņa dibinātājiem 1958. gadā. No šī pulciņa pēc gada izveidojas divas patstāvīgas studijas – foto studija un kino studija. Kino studiju sāka vadīt G.Kopštāls. To viņš darīja līdz 1968. gadam, kad tā ieguva Tautas studijas nosaukumu. No 1963. gada līdz 1973. gadam viņš bijis Latvijas Televīzijas Informatīvo raidījumu redakcijas „TV Panorāma” ārštata un vēlāk arī štata korespondents Kurzemes zonā. Ar atsevišķiem darbiem izstādēs piedalījies jau no 1956. gada, bet aktīvu darbību foto studijā G.Kopštāls atsāka no 1973. gada, sekmīgi piedaloties starptautiskās foto izstādēs un gūstot tur ievērojamus panākumus.
Kā atzīts pats fotomākslinieks Gunārs Kopštāls: „Esmu piedalījies 120 grupu izstādēs piecos kontinentos, 34 valstīs, 78 salonos. Šī man ir trīspadsmitā personālizstāde un tajā eksponēju 32 darbus, kuri tapuši pēdējo divu gadu laikā. Protams, ka vairāki izstādītie darbi fotografēti uz filmas agrākajos gados un ilgi nostāvēja arhīvā, bet tikai tagad, pateicoties jaunajai digitālajai tehnikai, tie apstrādāti un nokopēti.”
Fotomākslinieks atzīst, ka Liepājas Tautas fotostudija „FOTAST” šogad ar plašu izstādi pilsētas muzejā atzīmēja savas darbības piecdesmito gadskārtu un līdz ar studiju jau piecdesmit gadus fotogrāfija ir Gunāra Kopštāla vaļasprieks un arī darbs, jo viņš ir fotomākslas pedagogs. G.Kopštāls saka: „Tautā ir tāds izteiciens - „Mūžu dzīvo, mūžu mācies!”. Mācu citus un nepārtraukti mācos arī pats. Vēl jo projām! Trīsdesmit piecus gadus mācīju mīlēt fotomākslu Liepājas lietišķās mākslas vidusskolas audzēkņiem, pašlaik jau aizrit sešpadsmitais gads Liepājas 15.vidusskolā, kur esmu iekārtojis lielisku fotostudiju. Ar savu audzēkņu panākumiem vietējās un ārzemju izstādēs varu lepoties.”
Viņš atzīst, ka radošajā darbā nav pieķēries kādam vienam fotogrāfiju izgatavošanas paņēmienam. Attēlu izgatavošanas process ir daudzpusīgs un ar praktisku piemēru vienmēr var saviem audzēkņiem parādīt, kā šādi darbi veidojami. Galvenokārt viņš strādā un māca fotodarbus izgatavot vecajā analogajā fotogrāfijas tehnikā uz sudraba emulsijas bāzes, bet nu jau vairākus gadus ne G.Kopštālām, ne viņa audzēkņiem nav sveša digitālā fotogrāfija.
„Piecdesmit gados esmu radījis simtiem darbu no kuriem daudzi ir pabijuši personālizstādēs un ārzemju fotosalonos. Ir bijuši panākumi, saņemti apbalvojumi, goda nosaukumi, bet vai tas ir bijis svarīgākais? Svarīgākais ir savas zināšanas nodot kādam tālāk – iemācīt saprast un mīlēt šo lielisko mākslas sastāvdaļu – f o t o g r ā f i j u”, teic fotomākslinieks un aicina visus uz savu foto izstāde „Mirkļa pietura”, kas tika atklāta 30. janvārī Aizputes Novadpētniecības muzejā un būs apskatāma līdz 17. martam.
Uzziņai:
M.Buclera prēmijas laureāts.
1979. gadā “Uzslava” ASV Midland salonā par darbu “Mākslinieks”;
“Uzslavas medaļa” 1982. gadā Brazīlijā San Paulo par darbu “Hobijs”;
Trīs zelta medaļas (El Gaucho, FIAP, PSA) Argentīnā Rosario 1992. gadā par “labāko melnbalto fotogrāfiju” – darbu “Mākslinieks”;
“Goda lenta” ASV Oregonā 1993. gadā par darbu “Ilze”;
“Sudraba medaļa” Maķedonijā Skoplē par darbu “Mākslinieks”;
“Galvenā balva” un Zelta medaļa Irānā Teherānā 1996. gadā par darbu “Prieks”;
1997. gadā “Pasaules kausa” ieguvušās Latvijas kolekcijas dalībnieks.
