Izstādei veidot darbus tiek aicināti sabiedrībā pazīstami mākslinieki, un aizvien tiek pieaicināti jauni mākslinieki. Laika gaitā, kopš aizsākta tradīcija, izstādē gadu no gada piedalās tādi mākslinieki kā Ivars Heinrihsons, Helēna Heinrihsone, Gunārs Krollis, Kaspars Zariņš, Laima Eglīte, Rihards Delvers, Irēna Lūse, Jana Briķe, Jānis Anmanis, Jānis Purcens, Maruta Raude . Bet nosauktie mākslinieki ir tikai neliela daļa no izstādes dalībniekiem.
Izstādes pamatideja ir vērst mākslinieku uzmanību kokam kā pamatmateriālam gleznošanai. Bez gleznojumiem uz koka mākslinieki tiek aicināti veidot arī tēlniecības objektus kokā vai apgleznot kokā darinātus priekšmetus.
Glezniecībā koks kā pamatmateriāls lietots jau izsenis, bet mūsdienās tas zaudējis savu nozīmi. Glezniecība uz koka saistās ar ikonu un viduslaiku glezniecības tradīciju, tādēļ šī asociācija izstādē rada ilūziju par kaut ko senu un mītisku.
Izstādi piepilda liela ideju dažādība un plašs risināto tēmu loks, kas apvīts ar leģendām un nostāstiem, ko rada paši mākslinieki. Darbos dzīvo tēli, kas stāsta par mīlestību, dzīves ikdienu un noslēpumaino. Tieši šo stāstu radīšana un teiksmu uzburšana veido izstādes burvību, kas savijas vienā kopīgā izstādes stāstā .
