Uz kuģīša „Liepāja” tika atklāts jaunais modes portāls „Galms.lv”

Lielākā daļa no lūgtajiem viesiem dīvainā kārtā bija ieradusies laikā. Kuģīša otrajā stāva klājā bija izvietoti galdiņi, kur jau visas prominences - mazie princīši un princesītes bija sasēduši uzpīpot. Kā jau galmā un starp aristokrātiem etniskā piederība nepastāv, šeit bija gan krievu, gan latviešu, gan kaut kādu ārzemnieku kundziņi. Bet te arī netrūka galma ākstu, galmadāmu - divu metru garumā un vienkārši ubagu, kuri kā nezvēri klupa virsū uzservētajiem ēdieniem un čiepa no galda šapaniešpudeles. Jā, krējums, kā jau vienmēr, arī ar pelējuma maliņu.

Bet viss nebija tik ļauni. Laiks bija brīnumjauks un Rīga no Daugavas vidus bija arī ļoti apburoša. Kuģīša maršruts bija no Akmens tilta līdz Daugavas izejai jūrā. Drīz vien tiek aicināti visi uz pirmo stāvu, kur notiks atklāšanas akts. Visus aicina Aivars, uzvārdu neatcerēšos, bet viņš ir portāla mārketinga vadītājs un arī tur savu uzvārdu slēpj.

Lejā, jau ir diezgan tīkami. Kuģītis nedaudz šūpojas un visi tā uzmanīgi streipuļo pa klāju. Vakara vadītāji piesaka grupu, vai arī solistu. Grīslis - Ivo Krustiņš un Sandra ar flautu. Iesāk puisis diezgan pārliecinoši, balss noturēta un flautas pavadījums arī labs, bet saldi, saldi, man ne šim vakaram pie sirds ejoši.

Visi barojas pie labajiem galdiem, kur tiešām autori labi piestrādājuši. Tauta ir uz viļņa, kamēr ir šampanietis, olīves un gaļiņas. Un šampanietis netrūkst, kājas visiem paliek mīkstākas un mīkstākas.

Un tad ir pirmā modes skate. Savu vasaras sezonu mums demonstrē pazīstamais modes mākslinieks Kupjanskis. Iesāk autors diezgan spēcīgi, ar seksīgiem vīriešu bokseršortiem, kuri ir diezgan funkcionāli un arī kičīgi, bet tad ievada daļu sabojā ar kriminālu krāsu un kombināciju sieviešu tērpiem, kuri ir baisu 80.-to gadu atsauksmes, bet ne no rietumu puslodes, bet gan no Maskavas. Gandrīz tad, kad jau ir zaudētas visas cerības Kupjanskis visus pārsteidz ar tumšajiem toņiem un caurspīdīgiem materiāliem. Korsetes, kičīgi rāvējslēdzēji, bargo kundžu periodu autors nav pārslimojis. Ļoti apsveicami, jo tieši šī mazāk funkcionālā, bet radošā daļa visu atsvaidzināja. Un vēl fona skan dziesmas, ar brīnumjaukiem tekstiem: ”lick my ass ... ”. Kontrastu autors, bet beigās nelika vilties.

Pēc kāda laika vēl sekoja otrā modes skate, bet tā jau bija komercija. Jauna zīmola ielaušanās Latvijā. Iespējams, ka sašūti kaut kur Ķīņā vai Pakistāna un tos nesā miljoni, jau tajā pašā vakarā kādi trīs nēsāja šos vienveidīgos apģērbus. Tādi tīņu panciņu tērpi, ar nāves galviņām. Jādomā, cik jucis varēja būt autors, jo šie miroņi ir tik dažādi un tik perversi, kaut vai ar ziediem matos. Bet vispār audumi apdrukāti bezjēgā koši, tur ir gan japāņu kokgriezumu motīvi, gan panku nāvītes, gan indiešu ornamentika. Tipiski rietumniecisks bezsejainās masas apģērbs. Spēcīgi simboli, bezjēdzīgi uzšķiesti uz auduma.

Bet gan jau jums patiks, toņi koši un simpātiski. Žēl, aizmirsu tā veikala nosaukumu, tā noteikti noreklamētu. Pēc šī uznāciena sākās patīkama pēcballīte. Modeles ar modeļiem sastājās aplītī un sāka dancot. Garās miesas uz augstpapēdenēm lokot. Tad vēl ik pa laikam durvīs parādījās kāds tipisks „auslanderis”, garā baltā kreklā ar vaļējām piedurknēm un džinsām. Rikija Martina tips, tikai jau pāri četrdesmit.

Un tad jau, baudot rietošas saules pēdējo staru vizmu pār Daugavas ūdeņiem, nokļuvām atpakaļ Vecrīgā. Tagad varu jums tikai ieteikt vienu, apmeklējiet www.galms.lv un ievērtējiet īstus aristokrātus!