Pretim caur tumsu man laužas cilvēku ēnas - pārīši, vientuļnieki, kuri uzrāvuši jaku apkakles. Nav ko kaunēties, vairs Tabu nav, šī kaunēšanās laikam vēl no pagātnes. Nevarat vēl izslimot? Jau gaismas zibsnī ap halli, var dzirdēt, skan „Love parade" disene. Es esmu iekšā. Man paveras milzīgs plašums, garderobes pustukšas. Tomēr ēšana ir svarīgāka latvietim par seksu, lai gan otrais ir pa brīvu. Tieši tāpēc latvietis arī negrib maksāt 8ls - 15 ls. Cenas šogad neatbilstoši augstas, jo piedāvājums, jau iepazīstoties internetā, šogad tāds čagans, lai gan vai kādreiz bijis savādāk?
Izstāde notiek abās zālēs, bet, redzot, ka uzņēmumu stendi ir ļoti maz, drīzāk šī divu zāļu lielummānija rada pamestības efektu. Dominējošā publika ir krievvalodīgie, vai arī viņi kā vienmēr ir skaļāki. Publika krasi dalās divās daļās. - Viena daļa ir apvēlušies biroju žurkas, tipisks tēls - džemperis, zem kura izspiedies liekais svars, noskūta galva un pabiezas brilles. Pat nedaudz amizanti - tāda klišeja. Un ja ir sava dāma, tad tā arī ar mazu lieko svaru, diezgan bezgaumīgā kostīmā, ko viņa pati droši vien uzskata par seksīgu. Otrā daļa ir jaunieši līdz divdesmit gadiem, kuri ir kā pavasara mušas, kas apreibušas no kūts smakas. Viņi kliedz, auro, dzied dziesmas - Rasia nerušima un izkliedz anti-latviskus saukļus. Es tā arī nevarēju saprast, kapēc. Nav tak Uzvaras diena...
Izstaigāju caur stendiem - tie flagmaņi, kuri mums ir seksa biznesā, joprojām ir, nekas jauns. Apjautājos par kādu jaunu produkciju pie Contex, izrādās, šogad tikai pāris jaunu lubrikantu ar dažādām garšām, ā un vēl tumsā spīdošs prezervatīvs, tas ir labi, citādāk kautrīgie pāri pamatīgi nopūlas, lai atrastu viens otru. Tam visam pa vidu, protams, arī ādas izstrādājumi, pātadziņas un citi nieciņi, diezgan lētas palikušas mutes aizbāžamās lodītes. Vēl var atzīmēt Latvijā ražotas peņu želejkonfektes, kuras jau ir guvušas atzinību Krievijas tirgū. - Cik jauki aizbāzt mutīti ar latviešu konfektīti! „Erota" krāšņo sortimentu ar saviem piedāvājumiem papildina arī neiztrūkstošie intīmie frizieri, dzimumlocekļu pagarinātājklīnikas un vēl vesela gūzma tirgus līmeņa hlamu, piemēram. bezgaumīgas krūzītes ar uzrakstiem „Ja ķibe ļubļu Ļuba" un „Mans mīļais mincīt", kā āri idiotisko mirdzošo velna ragu stendi.
Kā mums „Erots 2009" atgādina, šogad pie mums ir atbraukušas vadošās porno zvaigznes - Lora Craft, Claudia Bluebell un Dora Meszaros. Pirms pasākuma pavandījos pa interneta tīkliem un dāmas apskatījos Porno zvaigžņu reģistrā - www.pornstarbook.com. Izrādās, arī mūsu pašu vienīgā pornozvaigzne Julia Power ir ceturtās vai pat piektās pakāpes slavenības. Piemēram, Claudia un Dora ir daudz bildējušās un diezgan filmējušās, bet no Julias šajā saitā bija pieejama tikai viena bilde. Nevar noliegt, arī šajā biznesā kļūst arvien grūtāk būt pamanītai, jo jau labu laiku arī porno biznesa pamatlicēji gaužas par tā degradāciju un izplūšanu, lai gan šis salīdzinājums laikam nav vietā. Vienīgi Lora Craft ir vairāk dzirdēta.
Uz vienas skatuves tad arī Lora, Claudia un Dora mīcījās, klasisks lesbiešu šovs, pie reizes smaidīja un tēloja, ka viņas ko jūt. Paskūpstīja viena otrai kājstarpītes un krūšgaliņus, un man pat „nesacēlās". Man drīzākais sākās filozofiska apcere. Blakus man auroja sadzērušies jaunieši, kuriem laikam tāpat kā vērsim, parādot sarkano lupatu, viss notiek.
Es tā arī nevaru saprast nekrofīliju, kas dominē, jo porno industrijā nav kaisles, tas ir tikai process, un uzbudinājumu, man šķiet, var sniegt tikai emocijas, kuras nāk no otra. Un jo vairāk pasaulē proponē atkailinātu baudu, atgādina baudas vārdus, jo mazāk baudas ir patiesībā. Baudas nav, un tās dēļ visa pasaule plosās kā izsalcis vilks, meklē arvien augstākus plauktus, bet nevienā no tiem neatrod baudu, bet varbūt bauda ir nevis plauktos, bet pašos. Man palika skumji, skatoties uz šiem jauniešiem, jo es zinu, ka viņi uztvers sievieti tikai kā rīku - lelli savam apmierinājumam, un tā arī nekad neizbaudīs īstu kaisli. Izklausās, ka esmu vecs, varbūt.
Nu ko, uz SM skatuves uzstājās apvienība „Night Parterre", nosaukums jau labs, no tādas pašas Liliānas Kavanni nosaukuma filmas aizgūts. Man jau šķita daudzsološi, bet, kad izdzirdēju pavadošo mūziku, tad sapratu, ka gaume klibo - „Linkin Park", „Prodigy". Bez vulgaritātes nevar iztikt, citādāk vēl kritīs laukā no programmas. Uz skatuves pie griestiem pieķēdēts „vergs", muskuļaina „bargā kundze" ieper nabagu, nabags kliedz, tad viņa viņu aplej ar sveču taukiem, skrāpē, atsaitē, un viņš sajūsmā viņu kniebj ar apakšbiksēm kājās, kad tas viss beidzies, tad ir pat „happy endings", vergs saprot, ka viņam patika, un viņš pats piesprādzējas pie ķēdēm. Nu skaisti.
Vēl var pieminēt Baltkrievu „čipendeiļus", kuru sejas atšķirībā no augumiem ir disonansē, jo sejas viņiem visdrīzāk atgādina centrālcietuma vidējo aritmētisko. Puiši cenšas ne pajokam, izlēkā ritmā, norauj biksiņas un vēl paspēj „uzbraukt" ASV porno industrijai, kura, redz, krīzes dēļ par 30 % samazinājusies. Ļoti labi, atbalstīsim mūsu kaimiņvalstu centienus.
Pilnai eksotikai varēja apmeklēt „rusian stile Love party", kur spēlēja pašmāju „kalbasņiki", kā DJ Kirill Solncev, DJ Bogdan Taran, DJ Vovs (šitā vārdiņš mani visvairāk uzjautrināja). Vienīgais bija vērts pieminēt Dj apvienību „Unreal Babes" no Krievijas, kuras, spēlējot mūziku, vēl pie reizes izģērbās. Visu ieeju deju placī spilgtināja nemākulīgi uzkrāsoti multeņu varoņi - mikipele ar locekli, kurš satīts bantē, un Jūrnieks Papajs, ar kaut ko līdzīgu. Graujoši.
Vienīgais, kas trūka, bija Rita Lasmane. Kur tu biji?
FOTO no pasākuma var aplūkot šeit.
