Kursa mērķis: Atklāj ķermeņa enerģijas, kustības prieka, iekšēja miera un radošuma avotus! Izzinot ķermeņa un apziņas mijiedarbību, kursā tiek apgūtas buto dejas tehnikas, izmantojot deju un kustību terapijas metodes. Dejotprasme nav nepieciešama!
Buto - japāņu avangarda deja, kas attīsta ķermeņa apzināšanos, prāta un ķermeņa vienību, palīdz atklāt personības iekšējos resursus. Deju un kustību terapija ir psihoterapeitisks kustības lietojums, lai uzlabotu cilvēka sociālo, kognitīvo, emocionālo un fizisko dzīvi.
Kursa tematika:
Buto dejas pamati. Dejas improvizācija. Ķermeņa izpēte un apzināšana. Balss un kustība. Autentiskā kustība. Asimetrija. Koncentrācija. Robežsituācija. MA – tukšuma telpa. Līdzsvars. Partnerība. Kompozīcija. Iztēle. Kaligrāfija un horeogrāfija. Dziļa atbrīvotība. Ekspresija. Spontanitāte. Sejas – maskas. Impulsi...
Kursa vadītāja: Simona Orinska – mākslas un veselības aprūpes maģistre, deju un kustību terapeite, dzejniece un kustību teātra aktrise. Latvijas Deju un kustību terapijas asociācijas un Laboratory of Stage Arts biedre. Simona apguvusi arī kultūras teoriju, menedžmentu un vides dizainu. Viņa ir ieguvusi plašu pieredzi starptautiskās deju klasēs, deju/kustību terapijas semināros un praksē, improvizācijā, kontaktimprovizācijā, kustību teātrī, jogā un buto dejā (SU-EN Butoh Company, Anita Saij, Yukio Waguri, Tsuruyama ZULU Kinya, KEN MAI, Kitt Johnson). Simona vada buto nodarbības kopš 2006. gada.
Lūdzu pieteikties līdz 12. martam uz meilu (īss CV un motivācijas vēstule): SimonaOrinska@inbox.lv, vairāk informācijas: 29394500, www.i-deja.lv. Dalībnieku skaits ierobežots.
Maksa par nodarbībām:
Iemaksa par 1.– 5. nodarbību līdz 17. martam. LVL 45 (5 nodarbības=15 stundas). Par samaksu un atlaidēm interesēties pie grupas vadītājas.
„Buto ir vajadzīga atrautība no ārējās pasaules un vienlaikus arī klātbūtne, kas ir visai grūti sasniedzams stāvoklis. Lai tam pietuvinātos ir nepieciešama pilnīga atbrīvotība un uzticēšanās sev, savam ķermenim, sekošana impulsiem. Reizēm man liekas, ka es pret savu ķermeni attiecos, kā ar prātu kontrolējamu lietu. Vienlaicīgi manī ir apziņa, ka jāļaujas, tomēr vēl arvien ir grūti.” /no dalībnieku atziņām/
KAS IR BUTO?
Buto – izdejot savu un cilvēces dzīves ceļu.
Buto – dvēseles deja, kas dzimusi no dubļiem un asinīm.
Buto – daba, zeme, debesis, būtība, esamība, tukšums, sākums, dzīve, nāve, kolektīvā bezapziņa, asimetrija, seksualitāte, meditācija.
Buto ķermenis – atbrīvots cilvēka-dzīvnieka ķermenis, kam galva iesieta gaisā un kājas – iezemētas.
Tulkojumā no japāņu valodas „bu” nozīmē „deja”, bet „toh” – solis. Buto aizsācēju Tatsumi Hidžikata (Tatsumi Hijikata) un Kazuo Ohno (Kazuo Ohno) radītie balti grimētie, kailie tēli izjauca robežas starp teātri, ikdienas dzīvi, vīzijām. Gluži kā bezapziņas manifestāciju veidojumi, tēli bija tumši un rēgaini, tādēļ šis stils sākotnēji ieguva nosaukumu „ankoku butoh” jeb „tumsas deja”. Hidžikata buto dēvē arī par „nekustīgo deju”, jo bieži tiek izmantota lēna, kontrolēta, meditatīva kustība. Tādējādi buto ir vairāk garīgs, nevis fizisks treniņš. Tomēr eksistē izpratne par buto kā grotesku, šokējošu, poētisku un hipnotizējošu dejas drāmas veidu.
Buto dzimšana saistāma ar pēckara Japānas politisko situāciju. 20. gs. 60. gadi bija savas identitātes meklējumi: protests pret ārzemju kapitāla ieplūšanu un atkarību no ASV, zaudētā kara šoks, straujā sabiedriskās dzīves amerikanizācija un okupācija. Tādējādi buto apvieno gan protesta garu, gan atgriešanos pie savām saknēm. Ne velti buto dēvē par „dejotāja-lauksaimnieka fenomenu”, jo buto pretstata Eiropas baleta un mūsdienu dejas skolas radīto slaido, garkājaino ķermeni japāņu zemnieka dzīvesveida radītajam - saliektajam, īskājainajam augumam.
Buto var traktēt kā kaislību teātri, kas grib atrast reliģiozo pirmssākumu vai dejas teātri, kas skar iracionālās un spirituālās japāņu teātra tradīcijas. Tas ir arī improvizācijas teātris, kas centrā izvirza cilvēka personisko piedzīvojumu pasauli vai dionīsisks, ekstātisks, maģisks nakts teātris, kas erotikas un seksualitātes izpausmju skalā sniedzas no meditatīva trausluma līdz ekscesīvai groteskai. Tradicionālais teātris, kas atdzīvina japāņiem raksturīgo dejas, mūzikas, masku apvienojumu. Laikmetīgais teātris kā pretošanās patērētāju sabiedrībai.
Resursi internetā:
www.nordicbutoh.dk; www.suenbutohcompany.net; www.ne.jp; www.i-deja.lv;
http://www.i-deja.lv/?category=7&list=25
http://www.arttherapy.lv/index.php?page=latvijas-deju-un-kustibu-terapijas-asociacija
www.adta.org