Lai arī hipiju tēma pēdējā laikā ir šķietami pārdozēta, šo gribas dēvēt par vienu no veiksmīgākajiem šo tematiku atainojošajiem sarīkojumiem.
Pirms došanās uz karnevālu ar draugiem vienojamies, ka dreskodam tomēr nepakļausimies, vien uztērpsim ko krāšņāku atšķirībā no ikdienā valkātā gotiskā melnā. Šāda tērpu izvēle neattaisnojas, jo pēc pirmajām desmit akadēmijas telpās pavadītajām minūtēm sajūtamies kā baltie zvirbuļi. Savu glābiņu meklēju, ap galvu apsienot krāsainu šalli, kas ļauj bez ierunām „ierakstīties” pūlī, kura krāsainība un spilgtums nemitīgi ņirb gar acīm. Bieži negadās vienuviet redzēt tik krietnu apzinīgu cilvēku pūli, un, gribot negribot, sev jājautā – cik sajūsmas vai gluži otrādi - neizpratnes pilnu skatu šie hipiji piedzīvoja pa ceļam uz akadēmiju?...
Uz dominējošā puķu, ap galvu apsieto prievīšu un šallīšu, parūku un kleitu fona laiku pa laikam izceļas kāds taurenis, meitenes ar spainīšiem, ir arī pa kādai līgavai un gotiņai. Īpaši mīlīgs šķiet kāds puisis ar palielu marihuānas lapu uz galvas... Še pat sapulcējušies arī pāris nenosakāmi radījumi un cilvēki, kura dzimums tā arī paliek noslēpums, tādējādi ļaujoties uniseksa burvībai.
Kāmēr vieni dod priekšroku dzīvajai mūzikai lielajā zālē, citi nirst disko apskāvienos, transā atsevišķos ēkas apgabalos vai, pagalmā smēķējot, līdzās aizvējam un krītošajām sniega pārslām izbauda Red Bull „muzikālā tanka” piedāvājumu. Pašaurie akadēmijas gaiteņi ved uz istabām, kur var apskatīt Mākslas akadēmijas pasniedzēju un studentu darbu izstādes, tiek piedāvāti filmu seansi, īpašā nišā ir iekārtojušies hipiji.lv aktīvisti. Publiski pieejamo telpu tik daudz, ka, neesot lokālajam, varētu būt bail apmaldīties. Trešais stāvs šķiet vissaulainākais, kur pamanījušās izkārtoties pāris palmas, šeit arī publika ir visuzkarsētākā.
Apetītes remdēšanai ir ierīkota plova „telts”, par veģetāriešiem gan nav padomāts. Tie lai ķunģa piepildīšanas nolūkos dodas kafejnīcu – „Leningrad” un „Gauja” – virzienā, kur bez gaļas nīdējiem jau drūzmējas veldzi alkstošie. Viens otrs pamanījies pāragri sagurt, tomēr šie novērojumi pozitīvo gaisotni nekādi nesabojā. Katram mums tomēr savi enerģijas resursi.
Kamēr baudām patieso vasaras pozitīvismu, kas laiku pa laikam ļauj sajusties kā brīvdabas festivālā, kur nav vietas grūtsirdībai un rutīnai, ārā atkal ir iestājusies ziema, jau neskaitāmo reizi šogad, kas atmet skaudrajā realitatē, kur krāsu deficīts ir tik acīmredzams, ka pie tā atkal jāsāk pierast.
Foto: Santa Liepa
