Jaunieši izrāda lielu interesi par filmu uzņemšanu

Rīgas kinostudijā no 10. līdz 23. februārim tika uzņemta filmas „Golfa straume zem ledus kalna” pēdējā daļa – novele „Bēgšana”. Uzņemšanas laikā kinostudija visiem interesentiem piedāvāja iespēju apmeklēt filmēšanas laukumu, lai savām acīm redzētu, kā top kino – šo iespēju divu nedēļu laikā izmantojuši vairāk nekā 300 jaunieši no dažādām Latvijas skolām un augstskolām, tostarp arī jaunie profesionāļi no Latvijas Kultūras akadēmijas.

Kinostudijas pārstāve Kitija Jurkeviča, kas organizēja filmēšanas laukuma apmeklējumus, stāsta, ka vidēji notikušas trīs ekskursijas dienā. „Jauniešu interese bija patiešām liela, un ļoti ticams, ka iespēja pabūt filmēšanas paviljonā, redzēt, kā top dekorācijas un kā notiek pati filmēšana, kādam no viņiem būs gana nopietns iemesls, lai savā profesijas izvēlē nopietni apsvērtu tieši kino nozari,” saka K.Jurkeviča.

Ar dekorāciju tapšanu un filmēšanas procesu iepazinās Biznesa augstskolas „Turība”, Kārļa Videnieka Rīgas 77. vidusskolas, Rīgas 49. vidusskolas, Pļavnieku ģimnāzijas, Rīgas Purvciema vidusskolas, Jelgavas 1. ģimnāzijas, Ogres amatniecības vidusskolas, Karostas pamatskola, Skaistkalnes vidusskolas, Vijciema pagasta pamatskolas un citu skolu audzēkņi. Turklāt katra no šīm skolām ekskursijai bija pieteikusi vairākas klases. Visaktīvākie bijuši 7. līdz 12. klašu skolnieki.

Ogres amatniecības vidusskolas pasniedzēja Maija Ķirse atzīmē: „Atsauksmes no skolnieku puses ir ļoti labas! Viņiem bija iespēja ne vien ielūkoties filmēšanas paviljonos, bet arī aplūkot filmas tērpus un rekvizītu krājumus. Skolniekiem īpašu pārsteigumu sagādājusi viena no filmas dekorācijām - kustīgā kajīte, ko viņi paši varējuši arī izmēģināt.”

Iespēju paviesoties filmēšanas laukumā izmantojuši arī tie, kas kino jau izvēlējušies par savu nākotnes profesiju. Latvijas Kultūras akadēmijas studenti – topošie režisori un operatori – uz „Bēgšanas” filmēšanu devās vairākkārt un aktīvi sekoja līdzi filmas uzņemšanai, lai novērtētu priekšrocības, kādas rodas, filmējot speciāli izbūvētās dekorācijās, nevis interjeros. Turklāt jau pagājušā gada nogalē noslēgtais protokols starp Rīgas kinostudiju  un Latvijas Kultūras akadēmiju arī turpmāk ļaus akadēmijas studentiem izmantot kinostudijas resursus kino mākslas apguvei.

No cita skatu punkta kinostudijas apmeklējums bijis saistošs Biznesa augstskolas „Turība” studentiem. Pasniedzēja Renāte Cāne pauž gandarījumu: „Vērot filmas uzņemšanu klātienē studentiem ir vērtīgi gan personisku, gan profesionālu apsvērumu dēļ. Turklāt saistošs ir ne tikai filmēšanas process, bet jau pašas kinostudijas apmeklējums vien. Sabiedrisko attiecību studentiem ir interesanti izzināt dažādas tehniskās iespējas pasākumu organizēšanai. Savukārt uzņēmējdarbības studenti aktīvi interesējās par reklāmu uzņemšanas iespējām kinostudijā.”

Rīgas kinostudijas valdes priekšsēdētājs Vents Horsts uzsver: „Ar šīs filmas uzņemšanu mēs vēlējāmies iedibināt jaunu tradīciju ne tikai savā kinostudijā, bet Latvijas kino nozarē kopumā – līdz šim ir bijuši tikai daži producenti, kas ļāvuši cilvēkiem no malas pavērot, kā top dekorācijas un kā tās „dabā” izskatās, kā notiek filmēšana. Līdz ar šīs kino noveles uzņemšanu mēs gribam tādu iespēju radīt ikreiz, kad kinostudijā tiek uzņemta jauna filma – tas ir interesanti ne tikai profesionāļiem, bet arī citiem interesentiem dod iespēju pavērot, kā top darbi, kurus viņi parasti redz tikai pabeigtā veidā kinoteātrī vai televīzijā.”

Ekskursija vienai grupai tika organizēta aptuveni stundas garumā. Vispirms ekskursanti varēja nedaudz iepazīt Rīgas kinostudijas vēsturi, kam savukārt sekoja galvenais ekskursijas objekts – filmēšanas paviljonu apskate, kur interesenti varēja iepazīties gan ar dekorāciju dizainu un būvniecības risinājumiem, gan pašu filmēšanas procesu.

Ekskursijas noslēgumā apmeklētājiem bija iespēja uzzināt par populārākajiem filmēšanas projektiem Rīgas kinostudijā pēdējo piecu gadu laikā, piemēram, televīzijas šoviem, reklāmām un studentu veidotajām filmām, kā arī apmeklēt rekvizītu un kostīmu nomu.

Par filmu

Latvijas – Krievijas kopražojuma spēlfilma „Golfa straume zem ledus kalna” tiek uzņemta krievu valodā pēc franču rakstnieka Anatola Fransa darbu motīviem. Filmu veido trīs noveles – „Jūtu aberācija”, „Zaudējums” un „Bēgšana”. Novele „Bēgšana” stāsta par Ādama pirmo sievu mītisko tēlu Lilitu, jūras ceļojumu un tālām zemēm. Filmā vienā mākslinieciskajā plaknē savijušies dažādu kultūru mīti, dažādas vides un laikmeti.

Noveles „Bēgšana” darbība norisinās divās dažādās vidēs un laikos – 17. gs. Eiropā un Babilonā 2000. gadā p.m.ē. Filma stāsta par rīdzinieku, mākslas darbu tirgotāju Teofiliusu, kurš, pametis sievu dzemdību priekšvakarā, dodas pie dižciltīga dāņa Bografa, līdzi ņemot gleznu ar mītiskās Lilitas atveidu. Jūras ceļojumā viņu pavada kapteinis, kas iemieso mītisko Hārona tēlu. Ceļojot uz Dāniju, Teofiliuss nonāk Babilonā - Bografa pilī Ēdenē, kur namzinē Nidā atpazīst Lilitu un iekrīt viņas ļaunuma un pievilcības valgos. Teofiliusa vienīgais glābiņš ir bēgšana no vietas, kur valda Lilita.

Jau septembrī Austrijas un Čehijas pilīs tika uzņemta noveles „Bēgšana” pirmā daļa, kas ataino notikumus Bografa Ēdenes pilī. Noveles trešo daļu plānots uzņemt pavasarī Maltā, kur pieejami īpaši paviljoni un mehānismi jūras ceļojuma ainu filmēšanai. Rīgas kinostudijā taps noveles otrā daļa.

Filmas veidotāji ir filmu studija „Nida Filma”. Filmas galvenais iniciators Jevgēņijs Paškēvičs, kas ir gan filmas scenārists, gan režisors, gan producents, darbojas komandā kopā ar Latvijas un Krievijas profesionāļiem – izpildproducentiem Kristianu Luhaeru, Antru Cilinsku, Sergeju Berdičevski, līdzproducenti Natāliju Ivanovu, operatoru Gintu Bērziņu, mākslinieku Jurģi Krāsonu, kostīmu mākslinieci Natāliju Zamahinu. Galvenās lomas – Teofiliusa – atveidotājs ir Somijas aktieris Ville Haapasalo, kas piedalījies filmās „Dzeguze”, „Nacionālo medību īpatnības” un pārējās cikla filmās. Citi lomu atveidotāji – Olga Šepicka (Latvija), Jurijs Curilo (Krievija), Jekaterina Migicko (Krievija), Jekaterina Vilkova (Krievija), Vaida Butīte (Lietuva), Kosts Smorgins (Lietuva).

Filmas „Golfa straume zem ledus kalna” pirmā novele „Jūtu aberācija” uzņemta Rīgā jau 2000. gadā, bet otrā novele „Zaudējums” - Pēterburgā 2006. gadā. Filmu iecerēts pabeigt 2010. gadā.