Pirms 120 gadiem – 1889.gada 14.martā pirmoreiz uz skatuves tika spēlēta A.Strinberga 1888.gadā uzrakstītā luga „Jūlijas jaunkundze”. Tas notika Kopenhāgenā un galvenajā lomā bija A.Strinberga dzīvesbiedre Siri fon Essena (1850 – 1912). Stokholmā lugu sākotnēji neatzina un pirmizrādi luga tur piedzīvoja tikai pēc 17 gadiem – 1906.gadā. Taču 120 gadu laikā tieši „Jūlijas jaunkundze” ir kļuvusi par visbiežāk iestudēto A.Strinberga lugu pasaulē.
14.martā Jāņa Akuratera muzejā „Jūlijas jaunkundzi” spēlēs Latvijas Universitātes studentu teātris. Izrādes režisors ir Visvaldis Klintsons. Jūlijas jaunkundze būs Signe Grāvleja; sulainis Žans – Kaspars Kotāns; ķēkša Kristīne – Gunta Nešpore.
Tā būs iespēja atkal redzēt izrādi, kas vairākkārt apbalvota gan Latvijā, gan ārzemēs. Tā ir guvusi panākumus gan Rīgas amatierteātru skatē „Rīga spēlē teātri – 2004” (labākā izrāde, labākā aktrise, labākais aktieris, labākā otrā plāna aktrise), gan Latvijas Amatierteātru skatē „Gada izrāde – 2004” (Kaspars Kotāns – gada aktieris). Izrāde veiksmīgi piedalījusies arī studentu teātru un amatierteātru festivālos ārzemēs, piemēram, festivālā „Avangards un tradīcijas” 2004.gadā Gatčinā (Signe Grāvleja – labākā aktrise); Igaunijas Studentu teātru festivālā Vīlandē 2005.g.; Maskavas universitātes starptautiskajā studentu teātru festivālā 2006.g. Starptautiskajā studentu teātru festivālā "Teātra lāde 2007" (Teatralnij kufar - 2007")
Gunārs Treimanis par „Jūlijas jaunkudzes” izrādi ir rakstījis (Jaunā Avīze, 30.01.2004): „Jau ar pirmo mirkli nokļūstam īstas spēles atmosfērā, ķēķī trīs cilvēki risina dziļu dvēselisku drāmu. Strindbergs ir juteklības sludinātājs, tāpēc Jūlija viņā neizraisa ne nosodījumu, ne protestu.”
Izrāde Akuratera mājā jau ar panākumiem ir spēlēta trīs reizes. Un kā atzīst paši aktieri un režisors, tad tieši Akuratera mājas interjers īpaši atbilst izrādes atmosfērai. Zviedru literatūra un it īpaši A.Strinberga daiļrade nebija sveša arī mājas saimniekam – Jānim Akurateram. Jānis Akuraters 1929.gadā apcerē par zviedru rakstniecību („Atpūta”, Nr.243) īpaši izceļ A.Strinberga darbus, uzsvērdams autora dumpinieciskumu: „Visa Strinberga dzīve un darbi atspoguļo laikmeta garīgo vēsturi un pilsoniskās dzīves krīzi. Tas ir lūzums starp kristīgo morāli un pozitīvismu; viņa darbi pilni cīņas saucienu pret sociālām un reliģiskām idejām, sieviešu jautājumu, par aristokrātisku individuālismu un demokrātismu. Dedzīga individuālista sauciens uz jaunu dzīvi, uz elku sagraušanu un brīvību visās nozarēs. Strinbergs ir visur opozīcijas cilvēks un garīgās dzīves reformators.”
Papildus informācija pa tālruni: 29451112 vai 26703293, e-pasts: akutatera.muz@inbox.lv