19. jūnijā kinovakars Kinomuzejā

Programmā: kino zinātnieka Agra Redoviča ievadvārdi par ārzemēs strādājušo latviešu kinorežisoru un operatoru Viktoru Petrašēvicu un viņa filmām, V. Petrašēvica filma „Ludolfs Liberts”, kā arī fragmenti no citām autora filmām par trimdas kultūras darbiniekiem.

Viktors Petrašēvics (1925 – 2003)
Viktors Petrašēvics jau no bērnības interesējies par kino un zinājis, ka kādreiz nonāks Holivudā un veltīs dzīvi filmu uzņemšanai, lai gan ieguvis baletdejotāja profesiju. Kara laikā pārcēlies uz Kanādu, pēc tam uz ASV, kur vairākus gadus patiešām strādāja Holivudā par operatora asistentu un operatoru, īpaši – filmējot deju, jo labi sapratis horeogrāfijas būtību. 1954. gadā uzsācis TV operatora darbu Ņujorkā, bet pēc dažiem gadiem viņam jau piederēja filmu sabiedrība Brodvejā – Cine Centrum Inc.

Filma „Projectionist” [1971], kuras uzņemšanā viņš piedalījies kā operators, saņēma Ročesteras filmu festivāla balvu un tiek glabāta Ņujorkas Modernās mākslas muzejā un Gugenheima muzejā, kur to ik pa laikam demonstrē kā klasikas paraugu.

Trīs gadus pēc kārtas Viktors Petrašēvics saņēmis Ņujorkas Starptautiskā Filmu un Televīzijas festivāla balvas : sudraba godalgu par filmu „Black Face, White Face” 1979.g. un divas bronzas godalgas par filmām „Children of the Holocaust” 1980.g. un „An Artist of Vision” 1981.g.

Sadarbojies ar Gloriju Svansoni, Līvu Ulmani, Mikiju Rūniju un citām Holivudas slavenībām, strādājis par pasniedzēju Ņujorkas School of Visual Arts augstskolā, aizrāvies ar latviešu kultūras darbinieku - Vijas Vētras, Ludolfa Liberta, Augusta Annusa, u.c. filmēšanu, kā arī popularizējis poļu kustību „Solidaritāte” amerikāņu vidē.
Uzfilmētie materiāli ar viņa sievas Maijas Paegles palīdzību pārveidoti video formātā un pieejami skatītājam.

Ludolfs Liberts (1895 – 1959)
Ludolfs Liberts – viens no izcilākajiem latviešu māksliniekiem modernistiem. Strādājis par Valstspapīru spiestuves un naudas kaltuves direktoru, Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogu un figurālās glezniecības meistardarbnīcas vadītāju, taču viņa ievērojamākā darbība saistās ar Latvijas Nacionālo operu, kurā L. Liberts bija scenogrāfs. Viņa dekorācijas bieži vien bija krāšņākas par pašu uzvedumu. Kā viesscenogrāfs strādājis Kauņas, Viļņas, Helsinku, Malmes, Zagrebas, Sofijas teātros.

Otrā Pasaules kara laikā 1944.g. emigrējis uz Austriju, bet 1950.g. pārcēlies uz ASV, kur arī pavadījis atlikušo mūža daļu.


Ieeja bezmaksas. Vietu skaits ierobežots.
Lūdzam paziņot savu dalību pa telefonu 7358873, kinomuzejs@nfc.gov.lv