„Esmu iecerējusi izstādi par ļoti parastu tēmu – Dabu – dzīvo dabu, ainavu, vidi ap mums. Bet ne parastajā izpratnē kā dabas studēšanu vai dokumentālu dabas fiksāciju, bet nosacītā tēlojumā, abstraktās krāsu bildēs, radot stāstus par ...telpu”, - tā māksliniece raksturo savu izstādi.
M. Gulbis gleznu rokrakstu varētu dēvēt par lirisko abstrakcionismu, ar personisko pārdzīvojumu, subjektīvām izjūtām un intuīciju, glezniecībā materializējot savas sajūtas, kas rodas acumirklīgos brīžos no konkrēti iedvesmojošām lietām vai parādībām.
M. Gulbis iedvesmas avots ir daba „lielos vilcienos”, tās „pamatsastāvdaļas” – debesis, jūra, saule, kalni, zeme...Gleznotāja savos darbos stilizē atpazīstamas dabas elementus –kokus, sauli, mākoņus, ūdeni u.taml., tā vispārinot līdz to būtībai: gaišumam, plašumam, spožumam, zaļumam...
Iepriekšējais gleznu cikls tapis, māksliniecei iedvesmojoties no ziemeļvalstu varenās dabas. Izstādes „DabaDaba” darbi pamatā ir tapuši, māksliniecei emocionāli un spilgti pārdzīvojot pagājušā - 2008. - gada gadalaikus – maigo pavasari, krāsaino vasaru, silto zelta rudeni tepat Latvijā. Koši zaļi ziedošais Kurzemes rapšu lauks pavasarī, rudens ugunīgi liesmojošās kļavas Rīgas parkos, zeltainās Vidzemes pļavas, saules atspīdums mājas logā... „Izstādes gleznu mērķis ir uzgleznot vietas maiņas iespaidu, gaismas, telpas ilūziju – optimāli sapludinot savirknējošos acumirklīgos brīžus un skatus. Uzgleznojot impresionistiski mainīgo vidi.” - M. Gulbis
Kas ir daba? Vai ne Visuma redzamā sastāvdaļa? Savā abstraktās glezniecības manierē māksliniece rada vides, Visuma nenoteiktības sajūtas vizualizēšanu. M.Gulbis glezniecība ir kā starpposms starp reālām, cilvēka redzei uztveramām lietām un parādībām, un to nekonkrēto telpu, kas ir starp lietām. – gaismas ēterisko vibrāciju. Līdzīgi mūzikai, kas neatskaņo pilnīgi visas reālajā dzīvē dzirdamās skaņas, tomēr pauž visplašāko izjūtu gammu, abstraktā glezniecība tieši tāpat spēj paust visu cilvēka bagātīgo izjūtu paleti, attēlojot nevis fotogrāfisko realitāti, bet nosacītos krāsu laukumus, krāsu attiecības, līnijas... Māksliniece vispārina konkrētas lietas, lazējoši klājot tīras krāsas lielos laukumos, ar maigām pārejām sapludinot tos. Katrai gleznai pēc būtības māksliniece izvēlas divas trīs pamatkrāsas, atvēlot kompozicionāli lielu daļu baltās/gaišās krāsas laukumam. Košie toņi, ekspresionistiskie krāsu klājumi, maigi sapludinātās krāsu pārejas M. Gulbis gleznās pauž kādu dziļāko būtību par dabu – tā ir monolītuma, varenības, tīrības, nevainības esence. No „Dabasdabas” gleznām vienlaikus strāvo gan vitalitāte, enerģija un dzīvesprieks, kas spēj pozitīvi uzlādē skatītāju, gan radīt meditatīvas noskaņas.
