„Lai maskas mēs, bet patiesība / Caur katru masku cauri spīd / Un katris savu noslēpumu / Var mūsu spēlē saskatīt. // Jo visi spēlējam to lugu, / Ko pasaulē par dzīvi sauc, / Kur tumšu moku, sapņu, laimes / Un ilgošanos visiem daudz.” – tā dzejolī „Skatuves prologs” rakstīja Jānis Akuraters. Spēles gaisotne, draiska ironija, draudzības, uzticības un mīlestības sadursme un mazliet no absurda, kas izklausās neticams, bet nav neiespējams, – būs 27.martā, Starptautiskajā teātra dienā, Jāņa Akuratera muzejā Iļģuciema teātra studijas „Rampa” izrādē, kurā skatītāji varēs redzēt divus izcilā latviešu dramaturga Mārtiņa Zīverta viencēlienus „Divkauja” un „Fiksā ideja”.
Režisores Ināras Čakstes iestudētā izrāde ir jau guvusi publikas atsaucību festivālā „Rīga spēlē teātri 2009”.
M.Zīverta luga „Divkauja” ir paradoksāla notikumu virkne par mīlestības un uzticības vērtību. Lugā ir izmantoti absurda drāmas elementi (lai arī dramaturgs nebija šī drāmas veida cienītājs). Lugu „Divkauja” viņš uzraksta 1946.gadā līdzās citiem neliela apjoma dramatiskajiem darbiem. Atmiņās par lugas tapšanu M.Zīverts atklāj, ka tā sacerēta „tikai spiedīgas vajadzības dēļ”: „Toreiz Zviedrijā mums bija vēl diezgan daudz teātra entuziastu, kas arī kaut ko spēja. Bet nebija lugu, sevišķi tādu, kas viegli rādāmas primitīvās skatuvēs (..). Tāpēc vajadzēja uz ātru roku sadabūt repertuāru. Skeči ir viegli rakstāmi, tas neprasa daudz laika, ne nopietnas piepūles. Visi šie gabaliņi veidoti no aizgūtas vielas.” (M.Zīverts Četri skeči. – 1963; Salas apg. – 86.lpp.).
Luga – skečs „Fiksā ideja” stāsta par idejām un domām, kurām cilvēki pieķeras un tic un kuras cilvēkus spēj darīt reizē nelaimīgus un laimīgus. M.Zīverts šo viencēlienu saraksta 1959.gadā. Pats autors par lugas tapšanu atklājis, ka skečam „izmantots kāds laikrakstā nejauši izlasīts ziņojums par jocīgu un gandrīz neticamu gadījumu, kas nupat bija noticis Grācā (Austrijā). Te bija izdevība paņirgt par populāro psihoanalīzi, ko jau sen biju gribējis darīt. Nemaz nenoliedzot Freida nopelnus, man jau sen bija licies, ka viņš visai stūrgalvīgi turas pie savām agrākā laika atziņām un nedrīkst tās revidēt, lai nekaitētu savam zinātnieka prestižam. Man bija liels gandarījums pāris gadu vēlāk lasīt Junga memuāros, kur šis „eksaktais” psihologs, ko Freids savā laikā bija izraudzījies par savu troņmantinieku, saka taisni to pašu.” (M.Zīverts Četri skeči. – 1963; Salas apg. – 86.lpp.).
Iļģuciema Kultūras centra Teātra studija „Rampa”, kuras repertuārā ir latviešu autoru darbi, ir vairākkārt viesojusies J.Akuratera muzejā gan ar iestudējumu „Suvorova viesnīca”, gan ar brīvdabas izrādi J.Akuratera „Kalpa zēna vasara” (Emīla Krastiņa dramatizējums), gan Anšlava Eglīša „Omartija kundzi” un cietiem darbiem. Šoreiz, 27.martā viņi J.Akuratera mājas Kamīnzālē atdzīvinās lakonisko dialogu meistara Mārtiņa Zīverta radīto tēlu pasauli.
Ieejas maksa – 1.50; 0.80 Ls (skolēniem, pensionāriem).