Pasākumu ievadīja fotogrāfa, fotoprocesa tehnologa un pasniedzēja Mārča Bendika lekcija «Melnbaltās fotogrāfijas permanence», kurā klasiski gatavota fotoattēla vērtība tikai pamatota ar tā nozīmīgāko īpašību – ilgmūžību. Tehnoloģiski pareizi radīta klasiskā melnbalta fotogrāfija var pastāvēt apmēram 400 gadus, konkurējot ar eļļas gleznojumu. Līdz ar to jebkuram baryta fotoattēlam ir dota iespēja kļūt par artefaktu gluži tāpat kā nesen Strenčos atrastajām pagājušā gadsimta fotoplatēm. Nesakārtotais un juku laikos bēniņos iegrūstais vietējā ateljē arhīvs šodien ir kultūrvēstures vērtība. Protams, atzina lektors, klasiskā fotogrāfija ir pašmērķīga un dārga nodarbe, praktiskus ikdienas uzdevumus daudz efektīvāk veic digitālā tehnoloģija.
Vienlaikus, brīdināja Bendiks (kurš pats praktizē digitālfotogrāfiju un viņam piederošajā «MB darbnīcā» atbild par digitālajām tehnoloģijām – tintes izdruku, filmu skanēšanu utt.), fotogrāfs nedrīkst akli ticēt digitālfoto visvarenībai, jo īpaši cerēt, ka IT spēj mūžīgi saglabāt attēlu failus. Lektors aizrādīja, ka drīzumā radīsies mazbērnu paaudzes, kas vairs nezinās, kā jaunībā izskatījās viņu vecvecāki, jo ģimeņu foto albūmus izretina padomju varas norieta laika nekvalitatīvie fotomateriāli un krāsu foto īslaicība, kā arī informācijas nesēju (datoru cieto disku, CD-ROM matricu) ķibeles. Toties daudzi no viņiem zinās, kā izskatījās to senči 19. gadsimtā vai 20. gadsimta pirmajā pusē, kuru sejas vaibstus albūmos joprojām glabā kvalitatīvi gatavotas melnbaltas fotogrāfijas.*
Pēc lekcijas disputētāji (kad Bendiks un citi lietpratēji beidza pārspriest fotogrāfiju melnās krāsas melnumu un tehniskus knifus, kurus raksta autors vienkārši nesaprot), Andreja Granta ievirzīti, nonāca pie atziņas, ka šodien klasiskā foto uzdevums ir pēc iespējas precīzāk saglabāt tās izjūtas un noskaņas, ko izjutis fotogrāfs kameras slēdža nospiešanas brīdī. Disputs tika rīkots saistībā ar muzejā līdz šim aplūkojamo Bendika trīsdesmit gadu ilga fotogrāfa darba retrospekciju «Īsta fotogrāfija. 1976 – 2005». Tajā eksponētie pagājušā gadsimta 80. gados radītie attēli, kā arī «MB darbnīcā» pavisam svaigi kopētas fotogrāfijas no kadriem, kas tika uzņemtas 90. gados un šī gadsimta sākumā, kalpoja par uzskates materiālu lekcijai un disputam. Izstādes darbi tika izgatavoti klasiskajā fotoprocesā uz īsta fotopapīra, jo Fotomuzejā kā šai nodarbei uzticamo cilvēku vienojošā centrā Mārcis Bendiks uzskatīja par iespējamu izstādīt tikai principiālu bezkompromisa piedāvājumu, nenolaižoties pat ne līdz RC (plastikas klātam) papīram.
* FB – no angl. fiber based, baryta norāda bārija klātbūtni fotopapīrā.
** Lekcijas tēzes relatīvi drīz, šovasar, būs lasāmas vietnē www.bendiks.lv. Jo arī šo rakstiņu autors savas maizes darbu dēļ diemžēl varēja uzrakstīt tikai paejot vairākām dienām pēc paša disputa.
Kultūra un māksla » Dažādi
Disputs Fotomuzejā: melnbaltais foto ir pašvērtība
Dainis Lemešonoks, «bendiks.lv» redaktors, īpaši «easyget.lv», 20.06.2007. 16:01 | komentāri (2)
Monohromā klasiskā ķīmiskā procesa radītas fotogrāfijas praktizētāji un interesenti 6. jūnijā pulcējās Latvijas Fotogrāfijas muzejā, lai noskaidrotu FB jeb baryta* fotoattēla vietu mūsdienu pikseļotajā sabiedrībā. Disputā piedalījās pazīstamie fotogrāfi Andrejs Grants, Juris Kalniņš, Viesturs Links un ap pārdesmit citu cilvēku, kam patiesi rūp šīs filozofiskais jautājums – jo, kā aizrādīja muzeja vadītājs Vilnis Auziņš, mazāk motivētus fotogrāfijas entuziastus todien atsijāja pasākums Andrejsalas fotostudijā, kurā esot solīts alus.
