Atzīmējot 140. gadadienu, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) līdz maija vidum ik nedēļu īpašā vitrīnā izstādīs vienu eksponātu no apmeklētājiem ikdienā nepieejamām muzeja kolekcijām. Līdz 3. aprīlim muzejs Rīgas pilī aicina apskatīt unikālas kuršu senlietas, kas atrastas Talsu Vilkumuižas ezerā.
1928. gada 24. februārī daiļkrāsotājs L. Šinkūns devies uz Talsu Vilkumuižas ezeru bļitkot. Zvejojot āliņģī, „bļitka” aizķērusies ezera dibenā. Gribēdams to atrast, viņš paņēmis grābekli ar gariem līkiem zariem, piesējis to garas kārts galā un sācis pārmeklēt ezera dibenu. Rezultāts bijis pārsteidzošs. Atradusies ne vien pazaudētā bļitka, bet arī dažas senlietas. Šādi darbojoties, L. Šinkūns īsā laikā savācis veselu kolekciju, no kuras nelielu daļu saņēmis Talsu vidusskolas muzejs, bet pārējās nodotas Pieminekļu Valdei un tagad glabājas Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā.
1934. gadā arheologs Eduards Šturms Pieminekļu valdes uzdevumā veica pārbaudes darbus Vilkmuižas ezerā, un izpētes vietā ieguva ap 1000 senlietu. 1936. gadā Hugo Riekstiņš izcēla 1810 senlietas. 1953. gadā pētījumus turpināja Andreja Šulca vadībā - tika iegūtas 602 senlietas, kuras tikai nodotas Talsu novada muzejā. 1967. gadā zemūdens pētījumus ezerā veica Jāņa Apala vadībā, šīs ekspedīcijas laikā izcēla 30 senlietas no 19 vietām ezerā. Pētījumu rezultātā ir iegūta viena no izcilākajām kuršu 12. - 15. gadsimta (galvenokārt 13. - 14. gs.) senlietu kolekcijām - rotaslietas (saktas, pakavsaktas, aproces, gredzeni, kaklarotas, zvārguļi, piekariņi u.c.), ieroči (āvas cirvji, šķēpu gali, zobeni), kā arī ļoti daudz zirglietu.
Vilkmuižas ezers atrodas Talsu pilsētas robežās. 600 m uz dienvidaustrumiem no Vilkmuižas ezera atrodas Talsu pilskalns. Apmēram 100 m no Vilkmuižas ezera austrumu krasta zināmi kuršu ugunskapi pie Vilkumuižas šķūņa jeb K. Heniņa gruntsgabalā. Arheologs Māris Atgāzis pēc pieminekļa apzināšanas 1961. gadā izteica domu, ka šajā vietā varētu būt arī kremēti mirušie Talsu pilskalna un senpilsētas iedzīvotāji, kuru mirstīgās atliekas nogremdētas ezerā. Tas pierāda kuršu pagānisko apbedīšanas tradīciju lielo noturību arī laikā, kad tie formāli bija kristīti un Talsos jau saimniekoja Livonijas ordenis.
www.lnvm.lv
