Visvaldis Ziediņš (1942-2007) kā viens no pirmajiem latviešu nonkonformistiem un pat koncepuālistiem ir pelnījis atsevišķu pētījumu,jo, saskaroties ar mākslinieka atstāto darbu un pierakstu mantojumu, varam pārliecināties, ka tas iekļaujams kopējā Rietumu mākslas 20.gadsimta 60.-80.gadu mākslas (īpaši- Fluxus) kontekstā.
Tomēr, kā parasti notiek ar avangarda māksliniekiem, arī viņš plašākai publikai savā laikā nav bijis zināms. Tas viegli izskaidrojams ar to, ka jau kopš sešdesmitajiem gadiem viņš bija aizrāvies ar tiem meklējumiem un atziņām, kas padomju laikā šeit nebija vēlami. Turklāt, viņa attieksme pret mākslu tam laikam bija pārāk brīva un atraktīva....
Bet, lūk, ko par Visvaldi Ziediņu stāsta mākslinieks Aldis Kļaviņš:
“Dzimis Liepājā. Mācījies Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolā no 1959. gada līdz 1964. gadam. Vērojot skolas laika darbus redzams talants gan ģipša galvu zīmējumos, gan klusajās dabās un ainavu studijās gleznošanā, kur jūtama interese un izpēte impresionisma un postimpresionisma virzienā. Pēc skolas sākas Visvalža dzīves solo studijas. Viņa pieredze ir prakse tautas teātros, arī Dailes teātrī un Liepājas teātrī. Satikšanās ar scenogrāfu Arnoldu Plaudi, režisoru Eduardu Smiļģi, arī aktieriem un aktrisēm gan Rīgā, gan Liepājā, iepazīšanās ar komponistu Imantu Kalniņu ir tā vide, kurā veidojās viņa personība.
Nonākot Liepājā uzzināju, ka ir tāds mākslinieks Visvaldis Ziediņš, kurš iepazīstas un kontaktējas ar cilvēkiem tikai tad, kad pats to vēlas un vēl retāk uzaicina uz savu Ostas ielas māju, lai parādītu savus pētījumus mākslā, plašo bibliotēku, minerālu un tauriņu kolekcijas. Manuprāt, iepazināmies mēs trešajā gadā, kopš biju kļuvis liepājnieks. Apbrīnojami, ka cilvēks var tik mērķtiecīgi un aizrautīgi pats izglītoties. Katru reizi, saņemot kādu atalgojumu, Visvaldis pirmkārt devās uz antikvariātiem, grāmatu veikaliem, vēlāk nopirka mikroskopu, lai pētītu organisku un neorganisku vielu struktūru, interesējās par filozofiju pētīja austrumu dzīves ziņu , ezotērisko literatūru un civilizācijas vēsturi. Sekojot viņa daiļradei, var atrast citātus no tobrīd pētītiem mākslas virzieniem, kas pārsteidza nesagatavotu padomju pilsoni un izraisīja lielākoties noraidošu un piesardzīgu attieksmi pret saviem mākslas darbiem. Šobrīd droši var teikt, ka Visvaldis Ziediņš bija viens no pirmajiem mākslas avangardistiem ne tikai Liepājā, bet visā Latvijā. Viņa daiļrade principā atšķīrās no tolaik valdošā sociālistiskā reālisma metodes mākslā. Laikam ritot, viņš arvien vairāk sāka pārvarēt divdimensiju formātus , veidojot objektus, kas sastāvēja no jau gataviem, bet pārveidotiem priekšmetiem, papildinot tos ar citām detaļām, atklājot kādu aktuālu vai vispārēju ideju. Viņš veidoja instalācijas / asamblāžas / no jūras slīpētiem un gludinātiem koka gabaliem. Likās, viņa kaislība un darbīgums ir neapturami lielumi. Domāju, ka klusībā viņš cerēja kļūt atzīts un noderīgs sabiedrībai ar saviem atklājumiem, taču piedzīvoja tikai divas plašākas iznākšanas sabiedrībā ar saviem darbiem. Lūk, ko esmu rakstījis 1992. gada izstādes sakarā : „Visvaldis Ziediņš – tas skan poētiski, taču, ne tik daudziem ir zināms, ka šis vārdu salikums nozīmē apzinātu un neatlaidīgu ziedošanos mākslai. Tā nav nodarbošanās ar mākslu tradicionālā nozīmē. Viss tas , ko nodarbības mākslas skolā varēja sniegt Visvaldim Ziediņam, ātri kļuva par traucēkli brīvai radošai domai. Un tā ir aizgājuši gadi, uz savu roku mēģinot izprast dzīves jēgu caur estētiskās vērtībās izteiktām atziņām. Trūcīgā informācija par šiem procesiem pasaulē ir pasargājusi Visvaldi no klajas atdarināšanas vai sekošanas kādam avangarda virzienam. Liekas, ka viņš spēj izmantot jebkuru materiālu savām kompozīcijām. Nelielā izstāde nespēj atsegt secīgi visu mākslinieka radošo ceļu un neparāda arī visu materiālu pielietojumu. Visvaldis Ziediņš klusu turpina savas Mūžības Pārdomas, razdams arvien jaunus izteiksmes līdzekļus. Viņa darbi bieži apsmieti un nozākāti, nekad nav pieņemti galvaspilsētas izstādēs. Tomēr redzīgs skatītājs atradīs atbalsis no visiem tiem procesiem pasaules mākslā, kuri vēl nesenā pagātnē mums nebija pieejami”.
Ivonnas Veihertes Mākslas galerija, Z.A. Meierovica bulvāris 6 – 1, Rīga.
Galerija atvērta no otrdienas līdz piektdienai 12 – 18, sestdien 12 – 16, Talrunis 67325386, www.veiherte.lv
