Elīna nav tekstilmāksliniece klasiskajā izpratnē. Būdama konceptuālā tekstila lektore Mākslas akadēmijā Elīna vienlaicīgi ir māksliniece, kurai tekstils ir tikai viena no izteiksmes tehnikām, līdzās glezniecībai, aplikācijai, zīmējumam un citām, kas izvēlētas atbilstoši iecerētajai kompozīcijai, nevis otrādi.
Elīnas izvēlētie tēli ir lāči – tādi, kādus pierasts redzēt bērnu zīmējumos un animācijās, tie nav izskaistināti, tajos arīdzen nav lieka dramatisma, lācis ir mīlīgs un ļoti cilvēcīgs. Lācenes tēls ir pašas Elīnas personifikācija un, ka visi darbi ir ļoti egocentriski, veltīti Elīnai un viņas dzīves izjūtai. Izstādes kompozīcijas ir intīmas, aiz lāču tēliem viegli atpazīstama visa Elīnas ģimene – vīrs, māsa ar ģimeni, vecāki; sociālās maskas – sieviete, darbiniece, mīļotā, priekšniece un padotā, kā arī popkultūras tēli, kas caur subjektīviem pārdzīvojumiem pārtapuši autonomos mākslas darbos. Kompozīcijas uzdod daudz jautājumus – kāpēc lāči; kāpēc cirvis un metro; kāpēc lācene domā par to vai ko citu; kāpēc viņa mēdz būt bende… Visi šie jautājumi rodas subjektivitātes dēļ, tēlotais ir mums tik pazīstams un saprotams, tik tuvs un atkailināts, ka nespējam noticēt jaunās mākslinieces drosmei atklāt skatītājam tik daudz.
Izstāde ir viegla, skaista un loģiska, tā ir gaiša, pavasarīga un sievišķīga – aiz visa šī uzskaitījuma neslēpjas vēlme izpatikt kāda gaumei, būt laikmetīgai vai akadēmiskai, ir tikai vēlme radīt mākslu, bez kuras Elīnas dzīve nav iedomājama.
Visi, kam pēdējos gados nācies sadarboties ar Latvijas Mākslas akadēmiju, visticamāk būs satikuši Elīnu Ģibieti ikdienā kā LMA Ārzemju un izstāžu daļas vadītāju, kas organizējusi daudzus mākslas projektus Latvijā un ārzemēs. Arī pati Elīna, kas absolvējusi LMA Tekstilmākslas nodaļu, ar saviem darbiem piedalījusies vairākās izstādēs, no kuriem līdz šim zīmīgākā – dubultizstāde „Māsu spēks”, ko Elīna 2006. gadā veidojusi kopā ar savu māsu – stikla mākslinieci Martu Ģibieti.
Izstāde galerijā “Istaba” skatāma līdz 16. maijam.
