Ko darīt četrdesmitgadīgam, harmoniskā laulībā dzīvojošam, turklāt mākslinieciski ievirzītam vīrietim, ja viņš sastop skaistu, jaunu, jūsmīgu, šķietami nevainīgu sešpadsmitgadīgu būtni un viņā, par spīti sakārtotai dzīvei, mostas otra jaunība? Pēc Vladimira Nabokova domām, jaunība, miesas un dvēseles alkas ir kas tāds, kam veltīgi pretoties. Sākas Bruno Krečmara un Magdas romāns. Tomēr attiecības pārkāpj tradicionālajam mīlas trīsstūrim, un tajās iesaistās arī ceturtā persona. Un izrāde no melodramatiskas bulvārkomēdijas sola pārvērsties emocionālā un patiesā stāstā par mīlestību un nodevību, par spīti tam, ka režisors ironiski nolemj saglabāt žanra nosaukumā vārdu “melodrāma”.
Izrāde „Smiekli tumsā” ir Vladimira Nabokova 1932. gadā publicētā romāna „Camera obscura” dramatizējums. Nabokova prozai raksturīgas gan tradicionālā reālisma, gan modernisma iezīmes, piemēram, parodija, rotaļāšanās ar valodu, reminiscences un slēpti citāti. Jāatzīmē rakstnieka neparasti spilgtā stilistika un izteiksmes līdzekļi.
„Camera obscura” (no latīņu valodas „tumša istaba”) ir piektais V.Nabokova krievu romāns un otrais no trijiem viņa romāniem par „vācu” tēmu. Šis darbs tiek uzskatīts par vienu no autora savdabīgākajiem, dīvainākajiem un „melnākajiem” romāniem. Darbs tiek vērtēts kā izsmalcināts, vēsi ironisks, kurā spilgti ietvertas Eiropas „krīzes prozas” tradīcijas.
Režisors Dž.Dž.Džilindžers Nacionālajā teātrī debitēja 2008.gadā, iestudējot Deivida Hēra „Jūdas skūpstu”, par ko viņš tika nominēts „Spēlmaņu nakts” balvai kā Gada režisors, bet galvenās - Oskara Vailda - lomas atveidotājs Juris Lisners saņēma balvu Gada aktieris.
