Džordžs nesen kļuvis par menedžeri lidmašīnu daļu rūpnīcā, kurā strādājis jau sen. Kā lai iemanto seno draugu, tagad – padoto, cieņu, ja neviens viņu neuztver nopietni? Un kā lai tiek galā ar sarežģīto uzdevumu atbrīvot no darba vai nu savu labāko draugu vai paša māti? Ja atlaidīs māti, viņa visdrīzāk pārvāksies dzīvot pie viņiem. Ko tad teiks sieva un bērni?
Džordža dzīve nekad nekļūst vienmuļa, pateicoties stūrgalvīgajai, arvien kašķīgajai māmuļai Benijai, draugam Ērnijam, lieliskajai sieviņai Endžijai un bērniem Karmenai un Maksam. Lopesu namā valda mīlošas, rotaļīgas attiecības, bērniem ir problēmas, kādas nu tiem mēdz būt.
Tiktāl šķiet visai parasta ģimenes komēdija, vai ne? Taču zem šīs virskārtas ir kas dziļāks. Pats galvenās lomas atveidotājs, slavenais meksikāņu izcelsmes komiķis Džordžs Lopess stāsta, ka šis šovs, lai arī ģimenes komēdija, ir klāts ar biezu skumju kārtu un norādēm uz viņa paša dzīvi un visai skumjo bērnību. Un piebilst: „Mēs tikai cenšamies būt reāli.”
Tēvs? Savējo Džordžs Lopess nekad nav saticis – viņš pameta ģimeni, kad Džordžs bija tikai divus mēnešus vecs. Arī māte nav izrādījusies tā gādīgākā –kad viņam bija desmit mēnešu, māte apprecējās otrreiz un pārcēlās uz Sakramento, bērnu atstājot pie savas mātes un tās otrā vīra – fabrikas strādniekiem. Dzimšanas dienas? Džordžs tās bērnībā nekad netika svinējis –vecmāmiņas dzīve, kā saka pats Džordžs, bijusi tik grūta, ka padarījusi to nespējīgu paust prieku vai mīlestību, kur nu vēl iesaistīties tik muļķīgās padarīšanās kā viesības. It kā ar visu iepriekšminēto vēl nebūtu gana, Džordžs atzīmē, ka vēl arī bijis „apbalvots” ar nejēdzīgu izskatu – lielu galvu, tieši tādu, kas izaicina klasesbiedrus uz nežēlīgu apsmiešanu. „Un es noteikti biju tumsnējākais bērns visā apkaimē. Mani mēdza saukt visādi...” Īsāk sakot, Džordžam nemaz nebija citu variantu, kā sākt tādu dzīvi uztvert kā joku, ironizēt par to.
Tagad Džordžs Lopess ne tikai vaļsirdīgi runā par to, cik nejēdzīga bijusi viņa bērnība – ilūziju zaudēšanas laiks, kāda ir sajūta, ka neesi nekas īpašs. („Un tā ir emocionālas vardarbības forma – likt justies kā niecībai”.) Tagad Džordžs Lopess arī izspēlē jokus par to, viņam vien zināmā maģiskā veidā pamanās skumjo pārvērst publikas smieklos un patiesā atzinībā: seriālā ir epizode, kad viņa varonis pēkšņi uzzina, ka tā tēvs ir dzīvs, kaut māte vienmēr apgalvojusi, ka miris, un, neklausoties sievas iebildumos, ka rezultāts varētu izrādīties skumjš, nolemj tēvu uzmeklēt: „Lai kas viņš arī būtu, manai mātei vajadzēja man par viņu pastāstīt. Kas zina, ko vēl viņa man ir melojusi? Varbūt Santaklausam patiesībā patīk meksikāņu bērni...”
Aktieris stāsta, ka komēdijas žanrs tam kļuva aktuāls, kad 1970. gadu sākumā viņš ieraudzīja televīzijā Frediju Prinsu (puertorikāņu izcelsmes aktieri, tagad slavenā Fredija Prinsa juniora tēvu) un aptvēra, ka ir iespējams arī latīņamerikāņu izcelsmes cilvēkam nopelnīt naudu ar jokiem. Kopš tiem laikiem Džordžs Lopess ir kļuvis par vienu no mūsu laika šovbiznesa redzamākajiem komiķiem ar izpārdotām uzstāšanās reizēm. Lopesa grāmatas ir starp bestselleriem, aktieris divreiz bijis Latīņamerikas Grammy balvas pasniegšanas ceremonijas vadītājs, filmējies Roberta Rodrigesa filmā „Haizivēna un Laviņas piedzīvojumi 3D”, lieliskajā filmā „Īstām sievietēm ir apaļumi”. Vairākās pozīcijās Džordžs Lopess bijis pirmais vai veiksmīgākais latīņamerikānis angliski runājošo sabiedrībā, kliedējis aizspriedumus par latīņu izcelsmes amerikāņiem, kas filmās un televīzijā visbiežāk tiek atveidoti kā neuzticami imigranti, vai nu upuri, vai noziedznieki. Arī par to Džordžam nav iebildumu pajokot: uzzinot par meitas problēmām peldēšanas nodarbībās, viņa varonis atmet ar roku: „Kāpēc viņai vispār jāmācās peldēt, ja mēs jau esam šeit?”. Šarmantā aktrise Konstance Marija („Selēna”), kas seriālā atveido Džordža sievu Endžiju saka, ka šis šovs ir arī par „aizmirstajiem latīņiem”, tiem, kas, gluži kā viņa pati, ir amerikāņi jau trešajā paaudzē, piederīgi vidusšķirai.
Vienā no uzstāšanās reizēm komēdiju klubā Džordžu Lopesu ievēroja slavenā aktrise Sandra Buloka, pati lieliska komiķe un aptaujās ierindota 50 pasaules smieklīgāko sieviešu vidū. Sandra Buloka stāsta, ka viņu satriecis tas godīgums, kas jaušams aiz Džordža Lopesa jokiem: „Džordžs runā patiesību... Viņš atver skatītājiem acis uz daudzām lietām”. Viņai jau bija iecere piesaistīt valsts strauji augošo latīņamerikāņu izcelsmes iedzīvotāju auditoriju. Uzaicinājuši komandā Brūsu Helfordu, pieredzējušu televīzijas producentu, „Drū Kerija šova” un „Rozannas” autoru, viņi panāca vienošanos ar ABC televīzijas producentiem. Pati Buloka līgumu vēl saldināja ar solījumu pati parādīties ekrānā dažās sērijās neveiklas fabrikas strādnieces lomā.
Vienīgā eiropiete – izņēmums seriāla aktieru ansamblī – ir Džordža meitas Karmenas atveidotāja Masiela Luša. Albāņu izcelsmes meitene ir īsts brīnumbērns – viņa runā ne tikai angļu un albāņu, bet arī vācu un franču valodās, ir ne tikai aktrise un modele, bet arī jaunākā divās valodās publicētas grāmatas autore pasaulē – grāmata tika izdota 1998. gadā, kad meitenei bija tikai 12 gadu. Viņas vārds ir starp desmit talantīgākajām Ziemeļamerikas jaunajiem dzejniekiem.
Džordžs Lopess saka, ka nu viņa lielākā fane esot vecmāmiņa, kas smejoties ikreiz, kad ekrānā parādās Belita Moreno, kuras prototips ir pati: „Esmu atveidota precīzi” atzīst pati vairāk nekā 80 gadus vecā Bene Gutjeresa – atraitne ar sešiem bērniem un diviem dučiem mazbērnu. „Esmu ļoti lepna par viņu, ļoti,” kaut vēl dienu iepriekš Džordžs Lopess intervijā teica, ka šos vārdus vecmāmiņa nekad nav teikusi viņam pašam, „Kaut esmu devis viņai daudzas iespējas”.
Situāciju komēdija ģimenei „Džordža dēļ” (The George Lopez Show. ASV, 2002.g.) LNT kanālā no 10. maija brīvdienās ap plkst. 8.30.
