Režisoram šīs lugas iestudējums ir ļoti nozīmīgs, jo turpina tos latviešu nācijas raksturu un likteņu pētījumus, ko viņš veicis ar izcilajiem Blaumaņa lugu iestudējumiem. „Šī ir pirmā reize, kad Mārtiņa Zīverta „Fiasko” tiek iestudēts Latvijā,” saka Felikss Deičs. „Lugas liktenis ir traģisks: tā nav patikusi nevienai varai - ne padomju laikā, ne tagad, jo ir atklāta līdz galam; tā ir kā grēksūdze, kurā cilvēks atklājas kā no labās, tā no ļaunās un zemiskās puses.”
Lugas darbība notiek II Pasaules kara pirmajās dienās - brīdī, kad viena otru nomaina divas okupācijas, divi vienlīdz spēcīgi ļaunumi. Kādā mazpilsētā Latvijas austrumos pēc trīsdesmit gadu klejojumiem ir atgriezies cilvēks, kurš reiz no turienes devās pasaulē skaistu sociāldemokrātisku ideālu aizrauts. Nu viņš, klauna Fiasko masku uzlicis, ir atgriezies, lai savām acīm pārliecinātos, cik smagas sekas radījuši skaistie ideāli. Divās dienās Fiasko sastop savu mūža mīlestību Indru un gandrīz zaudē to, jo iejaucas terorists Miljons, kas, vistiešākajā veidā dzīvē īstenojot Fiasko kādreizējos ideālus, kļuvis par slepkavu.
„Lugas autors šajā ziņā ir bijis ļoti skarbs pret savu tautu – taču arī galēji godīgs,” uzskata režisors. „Tikai tad, ja zini par sevi, savu nāciju visu iespējams līdz galam saprast tās vēsturi un tagadni, un zināmā mērā prognozēt nākotni. Manuprāt, „Fiasko” met it kā atblāzmu uz šodienas situāciju, ļaujot dziļāk izprast, kāpēc cilvēki un sabiedrība rīkojas tieši tā un ne citādi. Lugā nav sliktu cilvēku. Ir atstumtie, kurus sabiedrība taisnīgi vai netaisnīgi ir izraidījusi no sava vidus un tādējādi sakropļojusi viņu raksturu un likteni. Gandrīz ikviens ir sabiedrības salauzts cilvēks. Upuri ir gan slepkava Miljons, gan pozitīvais varonis klauns Fiasko, kura liktenis atklājas dziļā traģikā: viņš ir no sirds ticējis sociāldemokrātijas idejām, gadu desmitiem tām uzticīgi kalpojis, cenzdamies neredzēt, par kādu ļaunumu tās pārvērtušās realitātē.
Manuprāt, tā ir līdzība, koncentrēts, sadzīvisku detaļu neatšķaidīts vēstījums par tautu un cilvēkiem, kam vajadzēja izdzīvot ļoti cietsirdīgā laikā.”
Izrādi Apaļajā zālē iekārto scenogrāfs Reinis Suhanovs, laikmetam atbilstošus tērpus izveidojusi kostīmu māksliniece Ieva Kundziņa.
Lomās: Tālivaldis Lasmanis, Anna Putniņa, Mārtiņš Liepa vai Madars Zvagulis, Baiba Valante, Dace Eversa, Aigars Vilims vai Oskars Morozovs.
Foto: M.Markovskis
