Armija, armijas jociņi, šņabis, vēl vairāk šņabja, stulbie zaldātiņi, kuriem murgainas pavēles dod no realitātes gaismas gadu attālumā esoši komandieri, atkal šņabis, joki par bābām, kāda cigarete un šis tas vēl pa virsu un atkal šņabis... Kaut kā pēdējo desmit gadu laikā saražotās krievu komēdijas ļoti iemīļojušas armijas vidi un visu, kas ar to saistīts un šī nav izņēmums. Visam armijas "bezpriģelam" pievienoti vēl jociņi par tipisko vidējo afrikāni, kurš, protams, guļ šūpuļtīklā un no pirmdienas līdz piektdienai caur savu organismu izfiltrē krietni daudz alkohola. Kareivis ar drediem mēģina atņemt pērtiķim somu un seko komentārs, ka pērtiķi tāpat kā sievišķi mīlot maigumu, bet īstenībā visa stāsta atslēga ir zilonis, kurš jādabū prom no kāda ciema un tādā garā paiet visa filma. Patiesībā filma velkas un ne ar ko ne īsti pārsteidz, ne liek smieties.
Iespējams, ka filmā attēlotās realitāte uzrunās tos, kam reiz bijusi vistiešākā saskare ar krievu armijas vidi, padomju sociālo telpu un, iespējams, tos, kuru mentalitāte raida vienās frekvencē ar filmas varoņiem. Šķiet, interesanta šī filma varētu likties arī cilvēkiem, kuri citē Šurika piedzīvojumus vai Briljanta roku un tad sit uz pleca un smejas, smejas, smejas. Nekas, ka reizēm viņi tādi ir vienīgie. Vārdu sakot, savējie sapratīs, bet drūmā realitāte liecina, ka šī filma gluži uz rokām netiek iznēsāta, varbūt vajadzēja iemest vēl kādu joku no brašo armijnieku zelta fondiem, varbūt viss šis militārais humors jau daudziem ir līdz kaklam. Ei nu sazini...
Režisors: Ulyana Shilkina
Lomās: Artyom Chilek, Paula Kavita, Leonid Okunyov
