Liepājas Kultūras pārvalde no šā gada aprīļa organizē aktivitātes, kuru mērķis ir Liepājas pieteikuma sagatavošanā iesaistīt pēc iespējas lielāku sabiedrības daļu, veicinot izpratni par Eiropas Kultūras galvaspilsētas konkursa ideju. Šā gada aprīlī izsludinātajā radošo projektu ideju konkursā tika saņemti 90 ideju pieteikumi no Latvijas un starptautiska mēroga organizācijām. Līdz maija beigām notiek radošo darbu konkurss „Antena”, kurā aicināti piedalīties bērni un jaunieši.
Kopš brīža, kad Liepāju izvirzīja konkursa II kārtai, notiek nopietns un mērķtiecīgs darbs, organizējot tikšanās ar Kurzemes pašvaldību pārstāvjiem, realizējot sabiedrības iesaistīšanas pasākumus, apstrādājot radošu projektu idejas, apkopojot kultūras nozares statistiku un veicot kultūrkartēšanu.
Uzklausot iepriekšējo gadu titulēto Eiropas pilsētu pārstāvju pieredzi, Liepājas Kultūras pārvaldei nācies secināt, ka katrā pilsētā zināmā sabiedrības daļā valdījusi neizpratnē balstīta noraidoša attieksme pret nepieciešamību iegūt Eiropas Kultūras galvaspilsētas titulu. Tomēr, kad sabiedrībai jau radusies iespēja reāli izbaudīt pilsētai piešķirtā titula augļus – sakārtota infrastruktūra un vide, uzņēmējdarbības attīstība, jauni būvniecības objekti, starptautisku kultūras, sporta un tūrisma notikumi, viedoklis mainījies.
Pieredze rāda, ka arī tās pilsētas, kas piedalījušās, bet nav uzvarējušas, ir ieguvējas. 2008. gadā Eiropas Kultūras galvaspilsētas titulu ieguva Liverpūle, apsteidzot Glazgovu, tomēr dalība konkursā nodrošināja publicitāti, kas veicinājusi tūristu un viesu pieplūdumu pilsētai, ienesot līdzekļus tūrisma un citās nozarēs.
2008. gada 10. aprīlī Liepājas domes deputāti pieņēma vienbalsīgu lēmumu par Liepājas dalību Eiropas Kultūras galvaspilsētas konkursā. Neskatoties uz to, ka Latvijas un Liepājas sabiedrībai Eiropas Kultūras galvaspilsētas konkurss ir kas jauns un nezināms, četras Latvijas pašvaldības – Liepāja, Cēsis, Jūrmala un Rīga – apzinājās unikālās attīstības iespējas, ko pilsētai rada Eiropas Kultūras galvaspilsētas tituls. Tieši tāpēc sīva konkurence turpinās arī konkursa II kārtā, kur par Eiropas Kultūras galvaspilsētas titulu cīnās trīs pilsētas – Liepāja, Cēsis un Rīga.
Uzziņai:
BERGENA – Eiropas Kultūras Galvaspilsēta 2000
Vēsturiska ostas pilsēta. 230 tūkstoši iedzīvotāju.
1.Pašu norvēģu apziņā Bergena kā Eiropas Kultūras galvaspilsēta ir otrs lielākais sabiedriskais notikums pēc Lillehameres Olimpiskajām spēlēm, kas notika 1994. gadā.
2.Izsniegtas 15 licences ražotājiem par vairāk kā 50 oficiālo kultūras pilsētas produktu ražošanu. Vairāki no tiem ir ieguvušas nacionālas nozīmes balvas, piemēram, suvenīrs „Bergenas dolārs”. Licencēto produktu pārdošanas apgrozījums 2000.gadā bija EUR 6,2 miljoni.
3.Avio reiss Oslo – Bergena 2000. gadā pārvadāto pasažieru skaita ziņā ierindojās 5. vietā Pasaulē. Joprojām tas ieņem 1. vieto Norvēģijā un turas top 10 Pasaulē.
BRIGE – Eiropas Kultūras Galvaspilsēta 2002
Vēsturiska ostas pilsēta. 116. tūkstoši iedzīvotāju.
1.Eiropas Kultūras galvaspilsētas pasākumus 2002. gada laikā apmeklēja 1 miljons 600 tūkstoši cilvēku liela auditorija. (Pasākumi - dažādas izstādes – 572 tūkstoši cilvēku, pasākumus brīvā dabā – 750 tūkstoši cilvēku).
2.Kopējais viesu skaits pilsētā 2002.gadā - 3 miljoni 600 tūkstoši cilvēku. Ārzemju tūristi Briges viesnīcās pavadījuši 492 000 naktis.
3.Kopējie pilsētas apmeklētāju izdevumi, kas ienākuši pilsētas ekonomikā - EUR 213 miljoni.
4.2002. gadā publikācijas nacionālajos medijos – 5004 vienības, Eiropas un starptautiskajos nacionālajos medijos – 1540 vienības.