Grāmatu, kurā iekļauti pieci stāsti no krājuma „Sniega laika piezīmes” (2004), raksturo šis Ingas Ābeles 2002. gada 25. augustā tapušais ieraksts dienasgrāmatā: „Reizē kaislība un riebums pret dzīvi, īss apskaidrības mirklis, pirms celies un ej, ieej darbībā, tādā veidā dedzinot darbībā dzīvi, sadedzinot laiku, pēc tam atkal mirklis, kad pārej no darbības uz dziļu nekustību, kad esi tikai vērojums, domas. Kas no tiem ir īstākā dzīve, nezinu, varbūt ritms, kādā mijas šie divi stāvokļi. Un ilgas un ēšana, citu cilvēku vērojums, savas ādas vērojums, saule caur logu, mušu sīkšana verandas sīkrūtīs, mirklīgs ļaunums uz visiem, tad mīlestība līdz asarām, domājot par kādu atsevišķu traģisku likteni, kas risinās acu priekšā. Arī atmiņas, kuras vēlies atsaukt pie sevis gandrīz miesiskas, bet, tā kā tām trūkst miesas, tās nostājas acu priekšā, žēlojamas kā cilvēks, kurš grib mīlēt, bet nevar.” Rakstniece par stāstu krājumu „Sniega laika piezīmes” 2004. gadā saņēmusi Literatūras gada balvu.
Ingas Ābeles darbi tulkoti vairākās valodās: angļu, vācu, franču, itāļu, krievu, zviedru, dāņu, slovēņu un lietuviešu valodā. Divi Ingas Ābeles stāsti čehu valodā publicēti īsprozas antoloģijā „Vientulības aina” („Krajinou samoty”), ko 2006. gadā laida klajā izdevniecība „One Woman Press”.
