Top jauna spēlfilma „Cits skatu punkts”

Idejas pamatā ir vēlme caur pavisam ikdienišķiem notikumiem un ainiņām parādīt kādas sociālās grupas ikdienas dzīvi.

Izvēlētā sociālā grupa ir cilvēki ar vienu no smagākajām invaliditātēm – kustību traucējumiem. Kaut arī publiskajā telpā ik pa laikam parādās dažādi stāsti par cilvēku ar invaliditāti dzīvi, tomēr vairāk tiek atainotas sekas – nepieejama vide, nespēja iegūt normālu izglītību, darbu un nespēja nodrošināt ne sevi, ne savu ģimeni. Cilvēki, kas savu dzīvi pavada invalīdu ratiņkrēslā pasauli tīri fiziski redz no cita skatu punkta, taču emocionālā līmenī mēs visi esam uz vienas platformas. Pavisam sadzīviskas situācijas pat vairāk kā demonstrācijas, tiesu procesi vai sūdzību vēstules var palīdzēt ieraudzīt, ka ikviens no mums ir cilvēks ar tiesībām mīlēt, priecāties, mācīties, arī dusmoties, bēdāties un skumt. Nevis didaktika, bet solidaritāte, vispirms jau pavisam vienkāršās lietās, ir ceļš uz empātiju, tātad līdzjūtību un attieksmes maiņu.

Videostāstā iecerēts caur vairākām etīdēm apspēlēt tēmu „cits skatu punkts”. Cilvēka ratiņkrēslā atrāšanās sēdus stāvoklī vārda tiešā nozīmē liek cilvēkam paskatīties uz pasauli savādāk, taču jēdziens ir daudz ietilpīgāks – cits skatu punkts var būt attieksmē pret lietām, notikumiem, galu galā arī pašiem pret sevi.

Ainiņas nedidaktiskā un it kā „garāmejošā” stāstā ietvers vairākas aktuālas tēmas, piemēram, cilvēks ratiņkrēslā un nodarbinātība, vides pieejamība. Apspēlējot valdošos stereotipus, stāsti veido paradoksus, kas savukārt skatītājam ir viegli uztverami, paliekoši un palīdz aizdomāties.

Piemēram, cilvēks ratiņkrēslā ārsta kabinetā, pretēji gaidītajam, var izrādīties nevis pacients, bet ārsts, tā ieskicējot galveno līdztiesības formulu – ikviens var mācīties, strādāt un piepildīt sapņus. Vienlaikus svarīgi parādīt, ka cilvēkam ratiņkrēslā nav jābūt „varonim”, viņam ir tādas pašas tiesības arī dusmoties, nokavēt termiņus vai izgāzties eksāmenā kā ikvienam. Dažās videostāsta ainiņās „cits skatu punkts” atklātos tieši – piemēram, caur kameru vērojot notikumus trolejbusā no zemāka skatu punkta vai mēģinot izņemt naudu no tradicionāli pārāk augstā bankomāta. Pats galvenais, ka „cits skatu punkts” ir veids kā caur noteiktu rakursu pamanīt cilvēcisko ikvienā no mums, arī pašiem sevī.