Vēstures pieminekļi iekļauti Pasaules kultūras mantojuma sarakstā ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas UNESCO sanāksmes laikā Kraistčērčā, Jaunzēlandē.
Japānas dienvidrietumos esošās Ivami Gindzanas sudraba raktuves, kuru teritorijā ir plašu no 16.gadsimta līdz 20.gadsimtam izmantotu raktuvju, metāllietuvju un metāla rafinēšanas fabriku drupas, sarakstā iekļautas saistībā ar to nozīmi Japānas ekonomikas veicināšanā, paskaidroja UNESCO.
"Pateicoties progresīvu tehnoloģiju izmantošanai, iegūtais augstas kvalitātes sudrabs 16.gadsimtā un 17.gadsimtā būtiski ietekmēja Japānas un visas Dienvidaustrumu Āzijas ekonomisko attīstību un veicināja masveida sudraba un zelta ražošanu Japānā," teikts UNESCO paziņojumā.
Vēl sarakstā iekļauts senās partiešu impērijas galvaspilsētas Nisas cietoksnis, kas atrodas mūsdienu Turkmenistānā 18 kilometrus no Ašhabadas. Tā teritorijā atrodas divu senu Partas valsts laika pilsētu drupas. Nisa pastāvēja no Partas izveidošanās 3.gadsimtā p.m.ē vidū līdz pirmajai desmitgadei p.m.ē., kad to sagrāva spēcīga zemestrīce.
"Arheoloģiskie izrakumi divās cietokšņa daļās atklājušas bagātīgi izrotātas celtnes, kas atspoguļo to saimnieciskās, valstiskās un reliģiskās funkcijas," sacīts ziņojumā.
Savukārt no Indijas sarakstā iekļauts mūsdienu Deli teritorijā esošais Sarkanā forta komplekss, kas tika celts kā mogolu imperatora šaha Džahāna pils jaunajā galvaspilsētā Šahdžahanbadā. Džahāns, kas valdīja no 1628.gada līdz 1658.gadam, lika uzcelt arī vienu no pasaules slavenākajiem arhitektūras pieminekļiem Tadžmahalu.
Pils, kuras nosaukums cēlies no to ieskaujošajām masīvajām sarkanā smilšakmens sienām, tika projektētā tā, lai atgādinātu paradīzi, kāda tā attēlota Korānā.
"Sarkanais forts tiek uzskatīts par vienu no labākajiem mogulu radošās domas augstākajiem sasniegumiem. Valdnieka Džahana laikā tā sasniedza jaunu izsmalcinātību," par iespaidīgo pili teikts UNESCO lēmumā.
Beidzot sarakstā iekļauts arī Sidnejas Operas nams, kas tika nominēts Pasaules kultūras mantojuma sarakstam arī 1980.gadā, taču tolaik tā tika atzīta par pārāk jaunu celtni. Operas nams, ko projektēja dāņu arhitekts Jorns Utzons un kas tika pabeigta 1973.gadā, esot izcils mākslas un arhitektūras piemineklis, sacīts paziņojumā.
Pašlaik 80 gadus vecais Utzons 1957.gadā izturēja konkursu, lai projektētu operas namu, bet saistībā ar strīdiem par ēkas veidolu un celtniecības izmaksām viņš projektu pameta pirms būvniecības pabeigšanas. Pirms dažiem gadiem arhitekts nogludināja domstarpības ar Sidnejas valdību un palīdzēja projektēt operas nama turpmākās attīstības vadlīnijas.
Slavenais operas nams pie Sidnejas ostas ir viena no atpazīstamākajām un visvairāk fotografētajām ēkām pasaulē, un to Pasaules kultūras mantojuma sarakstam nominēja gan Austrālijas federālā, gan Jaundienvidvelsas štata valdība.
Sarakstā iekļauts arī Tvifelfonteinas apgabals Namībijā. Tā ir vieta, kurā ir vislielākā akmens laikmeta petroglifu koncentrācija valstī un viena no lielākajām Āfrikā. Tvifelfonteinas klinšu sienās iegrebtas vairāk nekā 2000 figūru.
Vēl par Pasaules kultūras mantojumu atzīta Francijas dienvidrietumu pilsēta Bordo, kura ir viena no Eiropas izcilākajiem 18.gadsimta pilsētas arhitektūras piemēriem.
Arī Ķīnas Guandunas provincē esošās Kaipinas pilsētas apgabals, kurā paceļas vairāk nekā 1800 nocietinātu daudzstāvu aizsardzības torņu, iekļauts ANO kultūras mantojuma sarakstā. Šīs greznās celtnes, kas būvētas sajaucot ķīniešu un Rietumu arhitektūru, tapa kā atbildes reakcija uz 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā reģionā plaukstošo bandītismu.
Savukārt Irākas pilsēta Sāmarra, kuras šiītu svētvietas vairākkārt tikušas pakļautas teroristu uzbrukumiem, iekļauta sarakstā kā apdraudēts vēstures piemineklis.
Reiz tā bija spēcīga musulmaņu galvaspilsēta, kas 9.gadsimtā valdīja pār Abāsīdu impērijas provincēm no Tunisijas līdz Vidusāzijai. Pagājušajā nedēļā Irāka parakstīja vairāku miljonu vērtu vienošanos ar UNESCO par divos teroristu uzbrukumos sagrautās šiītu mošejas atjaunošanu.
Pagājušā gada 22.februārī kaujinieki uzspridzināja svētvietas zeltīto kupolu, kas izraisīja brutālu sunnītu un šiītu starpkopienu vardarbību, kas nav rimusies vēl līdz šim laikam. Par spīti apsardzei 13.jūnijā tika sagrauti arī divi mošejas apzeltītie minareti.