Programmā:
Dokumentālā filma „ALOIZS BRENČS”
26’, Rīgas Kinomuzejs, 2003
Scenārists A. Redovičs, režisore A. Cāne
Ieskats režisora radošajā mantojumā.
Ekspromtkoncerts. Filmu mūzika un filmu aktieru veltījums režisoram.
Piedalās: Lilita Ozoliņa, Mirdza Mārtinsone, Mārtiņš Vilsons, Juris Žagars un citi.
Programmu vada Rolands Zagorskis.
Aloiza Brenča 1976.gada psiholoģiskā krimināldrāma “LIEKAM BŪT”
Filmas garums 1st. 40min.
Scenārija autors Andris Kolbergs
Operators-inscenētājs Rihards Pīks
Mākslinieks-inscenētājs Gunārs Balodis
Komponists Ivars Vīgners
Lomās: Vitauts Tomkus, Voldemārs Zandbergs, Astrīda Kairiša, Harijs Liepiņš, Helga Dancberga, Uldis Pūcītis, Uldis Dumpis u.c
Kinorežisors un sabiedriskais darbinieks Aloizs Brenčs (06.06.1929. – 29.10.1998.) 2009. gada 6. jūnijā svinētu 80. gadu jubileju. 6.06. plkst.14:00 noliksim ziedus viņa atdusas vietā – Miķeļa kapos.
Režisors, Tautas mākslinieks, Rīgas domes deputāts Aloizs Brenčs dzimis Rīgā. Beidzis LVK Teātra fakultātes režijas nodaļu 1953. gadā, bet Augstākos kinorežisoru kursus Maskavā 1956. gadā. Strādājis Rīgas kinostudijā no 1954. gada. Mākslas un dokumentālo filmu režisors. Valsts prēmijas un daudzu kinofestivālu balvu laureāts. Viņa filmas guvušas skatītāju patiesu atzinību.
A. Brenča debija mākslas kino kā režisoram inscenētājam - filmā “Līdz rudenim vēl tālu” (1964), bet filmā “Kad lietus un vēji sitas logā” (1967) A. Brenčs sevi pieteicis piedzīvojumu žanrā. Ar katru nākamo filmu, paplašinājis žanriskās robežas, kāpinājis kompozīcijas spriegumu, kļuvis par spilgtāko detektīvžanra un kriminālžanra pārstāvi latviešu kino. Spraigās, psiholoģiski motivētās, kompozicionāli dinamiskās filmas guva lielu skatītāju atsaucību plašajā tā laika lielvalsts teritorijā.
A. Brenča turpmākās mākslas filmas: “24-25 neatgriežas” (1968), “Trīskārtējā pārbaude” (1969), “Pilsēta zem liepām” (1971), „Lielais dzintars” (1972.), „Šahs briliantu karalienei” (1973.), “Paradīzes atslēgas” (1975), “Liekam būt” (1976), „Dāvanas pa telefonu” (1977.), „Rallijs” (1978.), “Ilgais ceļš kāpās” (1981), „Dubultslazts” (1985.), „Vecā jūrnieku ligzda” (1989.), “Depresija” (1991), “Duplets” (1992), „A la Russe” (1994.), „Anna” (1996.). Režisors uzņēmis arī leļļu filmu “Caps meklē” (1976). Latviešu tautas likteņstāstu pirmie seriāli „Ilgais ceļš kāpās” un „Vecā jūrnieku ligzda” ieguva nozīmīgu skatītāju rezonansi, sagatavojot psiholoģisko „augsni” Latvijas neatkarības atgūšanai.
A. Brenčs ražīgi strādājis arī pie pasaulē ievērību guvušā Rīgas poētiskā dokumentālā kino veidošanas. Ieskatam nepilns dokumentālo filmu uzskaitījums: “Draugu vidū” (1957), “Par mieru un draudzību” (1959), “Mana Rīga” (1960), “Ja mīl” (1961), “Tu un es” (1963), “Rokas un sirds” (1965) u.c., un daudzi kinožurnāli „Padomju Latvija” un “Māksla” - laika posmā no 1957. – 1994.gadam.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Aloizs Brenčs divas reizes ievēlēts Rīgas domē. Savu viedokli viņš nereti izteicis presē, iestājies par godīgumu un taisnīgumu sadzīvē, aizstāvējis dzīves pabērnus. “Lai kādas grūtības un pat katastrofas piemeklētu cilvēkus, tie nedrīkst zaudēt garīgos ideālus, jo tikai tāds var būt cilvēces vēsturiskās attīstības procesa turpinājums un pārbaude.” Ar šādu atziņu režisors uzsāka uzņemt savu pēdējo filmu “Anna.”
Lielajā zālē: 11.06. seanss 19:00
Ieeja: 2.00 Ls; skolēniem, studentiem, pensionāriem 1.50 Ls.
Projektu atbalsta: Rīgas domes Kultūras departaments, VKKF, NKC, Rīgas Kultūras aģentūra
Pasākumu rīko: Latvijas Kinematogrāfistu savienība
